Līdzīgi kā citās izglītības iestādēs, arī Madonas vakara un neklātienes vidusskolā noslēgumam tuvojas mācību gads. Ar ilggadējo skolas direktori Varvaru Maksimčiku tikos pirms diviem gadiem, tāpēc sarunas sākumā vaicāju – kas šajā laikā ir mainījies?
– Šajā mācību gadā diezgan būtiski ir samazinājies audzēkņu skaits. To lielā mērā gan it kā varēja paredzēt, bet to, ka samazinājums būs tik liels, mēs tomēr nebijām gaidījuši. Vakarskolas vidusskolas klasēs mācās ne jau sešpadsmitgadīgi jaunieši un jaunietes, bet gan krietni vecāki cilvēki, arī tie, kam jau pāri trīsdesmit, četrdesmit, vai vēl vecāki. Skolā joprojām var apgūt pamatizglītības otrā posma 7.-9. klašu programmu un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu.
Bija laiks, kad vakarskolā mācījās 130 skolēnu un vēl vairāk, bet šogad 1. septembrī mācības uzsāka 88. Mācību gada laikā audzēkņu skaits gan nemitīgi mainās – nāk klāt, un ir arī atbirums. Bet no tā diemžēl nevar izvairīties, un tas attiecas ne tikai uz vakarskolu. Atbirums ir arī augstskolās, tāpat vispārizglītojošajās skolās. Tiesa, vakarskolās atbirums ir lielāks, nekā jebkurā citā izglītības iestādē. Taču tā nav vakarskolas radīta problēma, mēs to ļoti maz varam ietekmēt. Es teiktu, ka tā vairāk ir paša skolēna un valsts problēma, jo, ja vakarskolēnam kaut kādā veidā kompensētu to laiku, kad viņš mācās, vai vismaz darba devējam uzliktu par pienākumu piešķirt brīvdienu, rezultāts būtu cits un mazāk būtu kavējumu. Bet ja daļai, lai nopelnītu iztiku sev un savai ģimenei, ir jādodas darba meklējumos uz ārvalstīm, par kādām mācībām un tālākizglītību vispār var runāt?
– Kāpēc, jūsuprāt, ir samazinājies vakarskolēnu skaits?
– To es skaidroju ar labākas dzīves un darba meklējumiem ārzemēs. Cilvēku plūsma uz ārvalstīm joprojām ir ļoti liela. Arī daudzi mūsu skolas absolventi ārzemēs atrod ļoti labu darbu ar lielu algu un pastāvīgu dzīvesvietu, labi apgūst angļu valodu. Tāpat tie, kas strādā tepat Latvijā, turas pie darba. Diemžēl mācības vakarskolā ne vienmēr var veiksmīgi apvienot ar darbu, nereti tas vienkārši nav iespējams. Darba grafiks jauniešiem ir ļoti dažāds, dažreiz ir pat tā, ka darba devējs viņus uz darbu var izsaukt jebkurā laikā, arī tad, ja iepriekšējā vakarā ir apsolīta brīvdiena.
Varu tikai apbrīnot tos, kam darbs sākas jau trijos četros naktī un kuri pēc smagās darbdienas vēl atrod sevī spēku, lai atnāktu uz konsultācijām vai pēc padarīta darba agri no rīta pēc tam vēl ierastos uz eksāmenu.
– Vai mācības vakarskolā tiek pārtrauktas tikai tāpēc, ka tās ir grūti apvienot ar darbu, vai ir arī tādi, kuri vienkārši nespēj apgūt uzdoto vielu?
– Ir daži, kas tiešām nespēj apgūt mācību vielu un šī iemesla dēļ ir pametuši skolu. Bet tie ir izņēmuma gadījumi, jo, ja ir vēlēšanās un motivācija iegūt vidējo izglītību, katrs, kaut vai tikai uz zemāko sekmīgo atzīmi, mācību vielu var apgūt.
Skolas vairāk nekā 67 pastāvēšanas gados esam uzkrājuši dažādu pieredzi. Ir bijis pat tā, ka daži, kuriem atsevišķos priekšmetos gāja ļoti smagi un knapi spēja nolikt valsts pārbaudes darbus, pēc vakarskolas pabeigšanas turpināja tālākizglītību, apguva interesējošo profesiju, un kāds bija mūsu pārsteigums, uzzinot, ka speciālajos priekšmetos viņu zināšanas nākamajās izglītības iestādēs ir novērtētas pat ar septiņi, astoņi, deviņi un pat desmit. No tā izriet secinājums – nekad nevienu iepriekš nevar norakstīt, jo, ja jaunieši atrod savu aicinājumu un izvēlas profesiju, kas viņus patiešām interesē, ir arī panākumi.
– Kāda ir skolas materiālā bāze, vai pietiekami daudz līdzekļu tiek piešķirts mācību līdzekļu iegādei?
– Par to mēs nevaram sūdzēties. Mums ir pieejami datori, interneta mācību resursi. Līdzekļi mācību grāmatu un burtnīcu iegādei proporcionāli skolēnu skaitam tādā pašā apmērā kā dienas vispārizglītojošajām skolām tiek piešķirti arī vakarskolai. Izmantojam atbalsta materiālu elektroniskos salikumus dažādās interneta vietnēs, tāpat mācību videofilmas. Audzēkņus apmācām, kā strādāt ar DZM, tāpat latviešu valodas skolotāji daudz izmanto valodas AILab. Mums ir arī divas interaktīvās tāfeles un citi mūsdienīgi mācību līdzekļi.
– No kādiem novadiem audzēkņi turpina mācības Madonas vakara un neklātienes vidusskolā?
– Pie mums mācās ne tikai no bijušajā Madonas rajona teritorijā izveidotajiem novadiem. Audzēkņu vidū ir arī jaunieši no Gulbenes, Pļaviņām un citām mazpilsētām, kā arī pagastiem. Tiesa, viņu vidū daļa ir arī tādu, kam deklarētā dzīvesvieta ir citur, bet kuri reāli dzīvo un strādā Madonā.
Mums ir neklātienes apmācība. To apgūstot, ir iespējams sabalansēt savu laiku tā, ka var strādāt un sekmīgi izglītoties. Šai ziņā ir vairākas iespējas –
var atbraukt un saņemt skolotāju sagatavotos mācību materiālus, izmantot individuālās konsultācijas, pie tam vajadzības gadījumā vienojoties ar skolas administrāciju, nevis tikai noteiktajā, bet arī citā laikā. Tāpat ir iespējams vienoties par alternatīvu skolas apmeklēšanas laiku, lai saņemtu skolotāju izstrādātos materiālus individuālam darbam, gatavojoties ieskaitēm un valsts pārbaudes darbiem.
– Kādus rezultātus vakarskolēni gūst valsts centralizētajos eksāmenos?
– Eksāmenu rezultāti vakarskolēniem nebūt nav slikti. Katrā ziņā nav tā, ka mēs būtu zem kādas kritiskas robežas. Piemēram, pagājušajā gadā vakarskolēni krievu valodas eksāmenu nolika pat labāk nekā Madonas pilsētas 1. vidusskolas audzēkņi. Tai pašā laikā ir priekšmeti, kā, piemēram, matemātika, kuros eksāmenu mūsējie vienmēr liek slikti, bet arī šai ziņā varu minēt pretēju piemēru, kad viena mūsu skolas audzēkne šajā priekšmetā ieguva 80% no iespējamiem punktiem.
Bet tas, ka mēs nevaram sacensties ar pārējām skolām, ir saprotami. Gudrākos prātus jau atlasa Madonas Valsts ģimnāzija, līdzīgi rīkojas arī Madonas pilsētas 1. vidusskola un Madonas pilsētas 2. vidusskola. Savukārt mums paliek tie, kuri atbilstīgā vecumā dažādu iemeslu dēļ nav varējuši vai gribējuši iegūt vidējo izglītību vai pat nav pabeiguši pamatskolu. Turklāt daudziem pēc pamatskolas beigšanas ir ļoti liels pārtraukums – vienpadsmit, divpadsmit gadu.
– Kuri audzēkņi sagādā lielākas problēmas?
– Lielākas problēmas mums ir ar nepilngadīgiem pamatizglītības otrā posma skolēniem. Priecē, ka šai ziņā ļoti aktivizējies ir Madonas sociālā dienesta, Madonas bāriņtiesas darbs. Atbalsts patiešām ir, pietiek tikai piezvanīt un informēt par radušos problēmu, mācību neapmeklēšanu, kad seko konkrēta rīcība. Esmu ļoti pateicīga novada bāriņtiesas loceklim Madonas pilsētā Jānim Avišānam, kas regulāri interesējas un sniedz nepieciešamo palīdzību. Katrā ziņā sadarbība ar minētajām institūcijām mums ir izveidojusies laba. Vienīgi gribētos, lai savu bērnu izglītošanas procesā aktīvāk iesaistītos vecāki. Taču, ja dažiem vecākiem regulāri ir izslēgts mobilais telefons un viņi nav sasniedzami, tad ir grūti mainīt viņu bērnu attieksmi attiecībā uz skolas apmeklēšanu.
– Kā marta brīvdienās noritēja pirmais valsts centralizētais eksāmens svešvalodā?
– Rezultāti vēl nav zināmi, bet tas gan angļu, gan krievu valodā noritēja ļoti mierīgi, bez pārpratumiem. Skolā notika arī konsultācijas, vakarskolēni tās apmeklēja, bet bija arī tādi, kas gatavojās patstāvīgi. Pavisam 12. klasē mācās 25 audzēkņi, arī mazāk nekā iepriekšējos gados, kad vakarskolu beidza 32, 36, 48 absolventi, bet vienā gadā to skaits pārsniedza pat 50.
– Kas, jūsuprāt, būtu jādara, lai vairāk jauniešu, kuriem nav vidējās izglītības, mācības turpinātu vakarskolā?
– Būtu ļoti labi, ja darba devēji vairāk atbalstītu vakarskolēnus. Dažreiz ir arī tā, ka darba devējs to labprāt darītu un piešķirtu brīvdienu. Taču, ja vakarskolēns strādā kādā mazā uzņēmumā vai veikalā, viņu reāli nav, kas aizvieto, bet nopelnīt grib gan darba devējs, gan darba ņēmējs. Turklāt daži, baidoties pazaudēt darbu, paši neuzstāj uz brīvdienu piešķiršanu, lai varētu regulāri apmeklēt mācības vakarskolā. Taču, ja likumdošanā būtu noteikts, ka darba devējs vakarskolēnam piešķir brīvdienas, un arī valsts, piemēram, caur Nodarbinātības valsts aģentūru tam attiecīgi piešķirtu nodokļu atlaides vai kā citādi šādus uzņēmējus atbalstītu, tad tiktu atrisinātas daudzas problēmas un būtiski uzlabotos mācību apmeklētība.
Taču, protams, tie, kas grib iegūt vidējo izglītību, absolvējot Madonas vakara un neklātienes vidusskolu, meklē izeju arī šādās situācijās, izmanto individuālās skolotāju konsultācijas, viņu sagatavotos mācību materiālus un savu mērķi sasniedz. Ja cilvēks grib strādāt Rīgā, kas savā ziņā ir glābiņš tiem, kas nevēlas doties uz ārzemēm un kuriem nav darba Madonā, ir jārēķinās, ka daudzviet ir nepieciešama vidējā izglītība.