Vai gaidāmā reforma, ko izglītības jomā iecerējusi veikt Madonas novada pašvaldība, īstenosies, nesīs kvalitāti un stabilitāti, rādīs laiks, šobrīd sarunas par izmaiņām novada izglītības sistēmā ir uzsāktas, un pedagogos tās raisa pretestību un noliegumu.
Par to "Stars" pārliecinājās 18. martā, kad Madonas kultūras namā novada pašvaldības izglītības nodaļas speciālisti organizēja tikšanos ar Madonas novada skolu pedagoģiskajiem darbiniekiem.
Statistika liek rīkoties
Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne sanākušos iepazīstināja ar situāciju izglītības nozarē. Ar statistikas rādītājiem un fiksētajām tendencēm viņa iezīmēja lielāko problēmu valstī (izņemot Rīgu), tai skaitā Madonas novadā, proti, iedzīvotāju skaits sarūk, demogrāfiskie rādītāji samazinās, skolu piepildījums ar bērniem ievērojami samazinās. Īpaši samazinājies skolēnu skaits, kuri dodas mācīties uz vidusskolām. Skaitļi apliecina, ka labs skolēnu piepildījums ir 1.-6. klašu posmā, bet krass samazinājums – 9.-12. klašu posmā. Ik gadu sarūk arī kopējais skolēnu skaits novada izglītības iestādēs. Šajā mācību gadā tas, piemēram, samazinājās par 74 skolēniem salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu. Lielākais samazinājums skolēnu skaita ziņā bijis 2011. gadā, kad novada skolās uzsāka mācīties par 252 skolēniem mazāk nekā 2000. gadā. Izanalizējot statistikas datus Madonas pilsētā un pagastos, Solvita Seržāne izteica prognozi, ka līdz 2020. gadam iedzīvotāju skaits kopumā varētu samazināties par 8 līdz 24 procentiem, līdz 2030. gadam samazinājums iespējams pat līdz 30 procentiem.
Runājot par pirmsskolām, Solvita Seržāne uzsvēra, ka šobrīd pirmsskola darbojas katrā novada pagastā: mums ir 10 pirmsskolas izglītības iestādes, trīs no tām – Madonā, pie septiņām pamatskolām darbojas pirmsskolas izglītības grupas. Sakarā ar Sarkaņu pamatskolas slēgšanu nākamajā mācību gadā tiek risināts jautājums par pirmsskolas izglītības iespējām Biksērē. Sākumskolu novadā šobrīd nav, bet 2016./2017. mācību gadā šāds statuss tiks piešķirts Mārcienas pamatskolai. Statusa maiņa varētu notikt arī Vestienas, Mētrienas, Lazdonas un Degumnieku pamatskolā, jo bērnu skaits šajās skolās nesasniedz 60.
Runājot par vidusskolām, Solvita Seržāne minēja, ka būtiska izšķiršanās ir par Madonas pilsētas skolām. Perspektīvā iezīmējas jautājums par statusa maiņu Ļaudonas vidusskolai.
Runā atklātu valodu
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters pauda Izglītības un zinātnes ministrijas šābrīža nostādni – izglītība maksimāli tuvu dzīvesvietai jānodrošina 1.-6. klašu posmam. Par 7.-12. klašu posmu jeb novada vidusskolām priekšsēdētājs aicināja runāt tieši un atklāti, jo statistikas datus nevar ignorēt. Balstoties uz šiem datiem, Andrejs Ceļapīters rosināja kopīgi meklēt risinājumu izglītības sistēmas sakārtošanai, izvirzot priekšlikumu Madonas pilsētā atstāt divas vidējās izglītības mācību iestādes – Valsts ģimnāziju un Madonas vidusskolu, kas veidotos, saplūstot pilsētas 1. un 2. vidusskolai. Uz Ļaudonas vidusskolas bāzes priekšsēdētājs redz nākotnē iespēju veidot stipru pamatskolu. – Arī Eiropas Savienības fondu galvenais uzsvars vērsts uz 7.-12. klašu posmu, atvēlot vidusskolām 2000 eiro uz vienu skolēnu, savukārt valsts ģimnāzijām – 5000 eiro, – minēja A. Ceļapīters. – Tas ir vienreizējs ieguldījums infrastruktūras u. c. lietu sakārtošanai, kas paredzēts vidusskolām ar 300 skolēnu piepildījumu. Mums jāuzbūvē jauns modelis ne tikai tāpēc, ka būs pieejami ES struktūrfondi, bet arī novada demogrāfiskās situācijas dēļ.
Diskusija ir atvērta
Sašutumu par iespējamo vidusskolu tīkla samazināšanu Madonā pauda diskusijas dalībnieki. Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktors Valentīns Rakstiņš uzskata, ka skolēnu skaits Madonas trijās skolās pēdējos trīs gados ir stabils, pietiekams un tas nevar būt arguments reformas veikšanai. Tāpat pārspīlēts esot pārmetums par finansēm.
– Runājot par skolu finansējumu, ko sastāda visu trīs lielo Madonas pilsētas skolu darbība, – novada budžetā skolas dod 2 miljonus 22 tūkstošus 160 eiro, savukārt iztērē 775 tūkstošus eiro. Vai atlikušais miljons ir par maz un skolas darbojas nerentabli? – neizpratni pauda direktors. Kā novada domes deputāts Valentīns Rakstiņš pārmeta, ka neracionāls finanšu izlietojums ir pašvaldības administrācijas uzturēšanai, nevis pedagogu algu izmaksām: "Visu 18 skolu pedagogu kopējais gada algu fonds ir vienlīdzīgs ar pašvaldības administrācijas algu fondu, līdz ar to neracionāls izmantojums ir drīzāk šajā pozīcijā."
Madonas pilsētas 1. vidusskolas skolotāja Rūta Trušele uzsvēra, ka skola vēstulē novada domei nav izteikusi priekšlikumu apvienot pilsētas vidusskolas, turklāt ES fondu ieguldījums nav tik liels, lai tā vārdā veiktu reformu un nojauktu esošo izglītības tīklu.
Skolotāja Valda Bērziņa rosināja pašvaldību vairāk attīstīt uzņēmējdarbību, tādējādi veicinot demogrāfisko situāciju un skolu stabilitāti.
Skolotāja Lilija Mozga aicināja akcentu likt uz skolēniem, aizdomāties, ka mazskaitliskās klasēs tiek īstenota individuālā pieeja un ne vienmēr vajag cilvēku intereses pakārtot reformai.
Spiediens ģimnāzijas adresē
Skolotāja Jeļena Safonova uzdeva jautājumu, kas pavīdēja arī citu runātāju teiktajā, proti, „vai tiešām, lai Madonas Valsts ģimnāzija tiktu uz 2. vidusskolas ēku, esot jāveic reforma".
Skaļās debates noslēdza Madonas Valsts ģimnāzijas direktore Vanda Maderniece, uzsverot, ka ģimnāzijas dārziņā šai laikā, kad tiek runāts par izglītības stratēģijas izmaiņām Madonas novadā, birst visvairāk akmeņu. „Mēs patiesi cienām visu skolotāju darbu novada skolās, jo visi jūsu labie bērni nonāk pie mums. Skolu reitingos vienmēr esam pirmajā desmitniekā starp Latvijas 26 Valsts ģimnāzijām, bet apstākļi, kādos strādājam, diemžēl neatbilst Valsts ģimnāzijas statusam. Mēs nepretendējam uz 2. vidusskolas telpām, mēs esam pret šādu pārcelšanos. Novadā esmu dzirdējusi pat tik radikālu viedokli, ka Madonas Valsts ģimnāziju vajadzētu likvidēt, bet Latvijā ir cita tendence – pastiprināt valsts ģimnāzijas un to skaitu palielināt līdz 35. Palīdziet mums attīstīt mūsu skolu, kur nonāk un mācās arī jūsu bērni!"