Pagājušajā piektdienā, 20. martā, daudzu uzmanību saistīja skaistais dabas fenomens – daļējs Saules aptumsums, ko labi varēja novērot arī mūspusē. Turklāt tas bija labi redzams jau no paša sākuma pulksten 10.56, līdz pulksten 12.05 sasniedza maksimālo fāzi (0,80), un tikai īsi pirms aptumsuma beigām – pulksten 13.14 – saule ar vēl līdz galam neatsegtu vaigu paslēpās mākoņos.
Rīgā daļēju Saules aptumsumu vēroja organizēti gan pie Swedbank ēkas, gan citviet, bet Madonā tas vairāk notika individuāli. Arī mēs redakcijā ik pa brīdim, šajā nodarbē iesaistot arī „Stara" apmeklētājus, vērāmies debesīs, skatoties, kā pamazām Saule tiek aizsegta un aizvien vairāk sāk atgādināt Mēnesi, bet kādu brīdi tā pat izskatījās pēc mīļa, pret zemi pavērsta smaidiņa…
Daļēji Saules aptumsumi Latvijā ir novērojami diezgan bieži, apmēram reizi divos, četros vai sešos gados, bet ne vienmēr tie ir saskatāmi, jo daudz ir atkarīgs no laikapstākļiem. Arī šoreiz bija diezgan lielas bažas, vai aiz mākoņiem spēsim saskatīt, kā Mēness pakāpeniski aizsedz Sauli un kā tā atsedzas no jauna. Daudzi šādu dabas parādību ir jau piedzīvojuši ne reizi vien, bet daļa to tā pa īstam apjauta tikai šoreiz.
Atceros, kā savulaik arī mēs skolā caur aizkvēpušu stiklu to visu it kā bijām vērojuši, taču acīmredzot vai nu bijām izvēlējušies nepareizu palīgierīci, vai arī mākoņu bija par daudz, jo to, ka nekādu Saules aptumsumu tomēr nebiju redzējusi, sapratu, kad 1999. gada 11. augustā kopā ar kolēģiem daļēju Saules aptumsumu novērojām Vestienas pusē, uz kurieni mūs bija aizvedušas darba gaitas. Līdzīgi kā šoreiz, arī tad to skatījāmies no pirmās minūtes līdz aptumsuma beigām, tikai toreiz vēl spilgtāk bija saskatāma arī Mēness aizsegtā, tumšā Saules pusīte, kas šoreiz tomēr vairāk bija paslēpusies mākoņos, un labāk saskatāma bija neaizsegtā Saules pusīte.
Ļoti labi daļēju Saules aptumsumu Madonas pilsētā varēja novērot arī 2006. gada 29. martā, un jācer, ka šo spilgto dabas parādību varēsim redzēt arī nākamajos gados. Tuvākais daļējs Saules aptumsums tagad esot gaidāms 2018. gada 11. augustā, bet Latvijā tā efekts būšot minimāls, bet līdzīgs šā gada aptumsumam – tikai 2026. gadā, kad maksimālā aptumsuma fāze būs 0,84.
Žēl, ka mūsu paaudzei nebūs lemts piedzīvot pilnu Saules aptumsumu, kad Mēness pilnībā aizsedz Saules disku un uz pāris minūtēm kļūst tumšs kā naktī, esot pat redzamas zvaigznes. Diemžēl mūsu platuma grādos tas patiešām notiek ļoti reti. Mūsu vidū gan ir cilvēki, kuri to reiz piedzīvoja tālajā 1954. gadā, bet nākamo pilno Saules aptumsumu zinātnieki vispār prognozē tikai 2142. gadā.
Taču arī nupat redzētais daļējais Saules aptumsums radīja pozitīvas emocijas, un varam priecāties, ka esam kļuvuši par tā aculieciniekiem.
Jāpiebilst, ka Saules aptumsums ir Saules, Zemes un Mēness stāvoklis, kad Mēness nostājas starp Sauli un Zemi, tādā veidā pilnībā vai daļēji aptumšojot Zemes virsmu. Vizuāli uz Zemes esošs novērotājs redz daļēji vai pilnībā aizsegtu Sauli, ko attiecīgi sauc par daļēju vai gredzenveida Saules aptumsumu un par pilnu Saules aptumsumu. Saules aptumsums var notikt tikai jaunmēness fāzes laikā, kad, skatoties no Zemes, notiek Saules un Mēness konjunkcija.
Jāatceras, ka, novērojot Saules aptumsumu, jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai disketes materiāls, tāpat uz sauli nedrīkst skatīties ar neapbruņotu aci un nekādā gadījumā – tieši raugoties tālskatī vai teleskopā bez speciāla filtra. Tas var izraisīt neatgriezeniskus redzes bojājumus.
Katram, novērojot aptumsumu, bija sava palīgierīce, bet daži izmantojuši pat savus vecos rentgenuzņēmumus.