Iestājoties siltam laikam, Latvijā ir sākusies arī aktīva kūlas dedzināšana, neraugoties uz to, ka tas ir aizliegts. – Kāpēc, jūsuprāt, cilvēki katru pavasari tomēr dedzina pērno zāli? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Jānis no Praulienas pagasta: – Mūspusē vismaz pagaidām aktīva kūlas dedzināšana nenotiek. Taču tā ir tradīcija jau no senču laikiem, varbūt tāpēc tik grūti iznīdējama. Visprātīgāk būtu zāli laikus nopļaut, lai nebūtu, ko dedzināt. Varbūt pagasts varētu cilvēkiem piedāvāt šādu pakalpojumu.
Madoniete Monika: – Pagaidām mūspusē neko tādu neesmu manījusi. Noteiktie lielie sodi neko daudz nepalīdz. Manuprāt, no tiem vispār būtu jāatsakās, tā vietā pieķertie pērnās zāles dedzinātāji būtu jāliek pie strādāšanas – ja ir nodedzinājis savus laukus, lai cita zemi apstrādā.
Ņina no Vestienas pagasta: – Tā ir senču tradīcija, bet mūsu senči pērno zāli mazās platībās dedzināja, kad zeme vēl bija sasalusi un arī kukaiņi vēl ziemas guļā. Tagad dedzināt zāli ir kategoriski aizliegts, tas ir noziegums pret dabu, kā arī apdraud cilvēku īpašumu un pat dzīvību.
Madonietis Visvaldis: – Tas ir liels risks un apdraudējums gan savam, gan citu īpašumam. Tik stulbam tomēr nevajadzētu būt, lai kaut ko tādu darītu. Taču ir vietas, kur, manuprāt, to varētu darīt, kā, piemēram, pie ezeriem, kas ir niedrēs ieauguši un pie kuriem nemaz nevar pieiet.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA