Madonas novada aktīvāko jauniešu un notikušo pasākumu konkursā „Sudraba gailis" pērnā gada nogalē apbalvojumu nominācijā „Gada aktīvists" saņēma Kalsnavas jauniešu centra jaunatnes lietu speciālists GATIS TEILIS. Neilgajā laikā, kopš viņš strādā šajā amatā, Gatis sevi ir pierādījis kā enerģisku, idejām bagātu jauno darbinieku, kas turklāt lielpilsētas vilinājumu vietā tomēr izvēlējies savu nākotni saistīt ar dzimto Kalsnavu.
Interesanti, ka radošais dzinējiņš, kādu šobrīd zinām Gati Teili, savulaik bijis samērā kluss un noslēdzies sevī: – Kad jauniešu centrs 2007. gadā tika atvērts, biju kūtrs tā apmeklētājs. Arī Kalsnavas pamatskolā biju diezgan pasīvs, tikai 8., 9. klasē pamazām sāku iesaistīties. Ar laiku neliela draugu grupa nolēmām, ka gribam nākt un darboties, kuplinot pasākumus ar savām iniciatīvām. Tā nu kādus 4-5 gadus brīvprātīgā kārtā darbojos biedrībā „Kalsnavas jaunieši", iesaistījos arī Madonas novada jauniešu domē. Pēc pamatskolas beigšanas izvēlējos mācīties Rīgas Amatniecības vidusskolā interjera dizaina specialitātē, iesaistījos arī skolēnu pašpārvaldē, un veidojām dažādas aktivitātes. Tie bija četri unikāli gadi, lieliski skolasbiedri, bet sapratu, ka tas nav man, jo interjera dizainera darbs ir pārsvarā sēdošs, pie datora. Rīgā sapratu, ka esmu izteikts lauku cilvēks un mani velk atpakaļ. Katru nedēļas nogali braucu šurp, sestdienās apmeklēju jauniešu centru. Tad nu sagadījās tā, ka Kalsnavas jauniešu centram bija nepieciešams darbinieks, un sapratu, ka tā vieta ir mana. Kaut šī vide man nebija sveša, tāpat tas ir kas jauns, cita atbildība. Bet darbs ir kā manas otrās mājas, šurp tiešām nāku ar lielu prieku.
– Vai savulaik iesaistījies Kalsnavas jauniešu dzīves organizēšanā tāpēc, ka šķita – kaut kā pietrūkst?
– Manuprāt, Kalsnavā jauniešiem nekā netrūkst. Vienkārši jauniešu centrā saredzējām krietni neformālāku vidi, kur izlikt savu enerģiju pozitīvā virzienā. Man ļoti patīk, ka ir izveidojies spēcīgs biedrības „Kalsnavas jaunieši" sastāvs, katram ir savs viedoklis, kuru nebaidās izteikt, – tikai tā varam nonākt pie kopējā rezultāta. Cenšamies strādāt uz 100%, lai jauniešiem Kalsnavā viss būtu. Tikai jautājums – cik paši jaunieši gatavi to ņemt pretī? Ir bijis, ka teic: „Cik jūs forši darbojaties, es arī tā gribētu." Bet nenāk un neiesaistās, jo visbiežāk vajag kādu draugu, kas izvilktu ārpus komforta zonas. Daži jaunieši ir pārāk iesēdējušies, viņi baidās iziet ārpus savas ierastās vides. Jaunieši arī mēdz teikt – mums nav, ko darīt. Man tas šķiet tik aplami, jo var iet uz jauniešu centru, spēlēt spēles, kopīgi īstenot aktivitātes, notiek dažādi pasākumi, pagastā var iesaistīties arī pašdarbības kolektīvos. Varam lepoties ar to vien, ka novadā ir tik daudz jauniešu centru, kas arī aktīvi darbojas un veido Madonas novada jauniešu dzīvi, kamēr citviet par centru izveidi tikai cīnās un jauniešiem nav pat vietas, kur pulcēties.
– Vai izdodas piesaistīt kalsnaviešus nākt uz jauniešu centru?
– Sāku strādāt pagājušā gada augustā un centos darboties aktīvi. Pa šiem mēnešiem klāt ir nākuši kādi trīs jauni biedri, bet zinu, ka daudziem ir interese, vien pagaidām, iespējams, vēl mazliet kautrējas. Cenšos mudināt un iedrošināt, tas gan nav tik viegli. Varbūt jauniešiem nereti šķiet, ka viņi netiek uzklausīti, sadzirdēti. Kalsnavas pagastā, Madonas novadā tā noteikti nav. Vajag tikai iet un darboties, jo arī jaunieši taču ir sabiedrības daļa, kas paši veido savu apkārtējo vidi.
– Kādas ir jūsu ikdienas norises Kalsnavas jauniešu centrā?
– Mūsu apmeklētāji pārsvarā ir vecumā no 10 līdz 21 gadam. Lieliski, ka viņiem ir sava vieta, kur atnākt. Skolā ir tāda formāla vide, šķiet, ka tur jaunieši sagurst, tad nu šeit viņi var relaksēties un brīvāk pavadīt laiku kopā ar draugiem. Uzskatu, ka jauniešu centrs ir tā unikālā vieta, kur, darbojoties brīvprātīgi, pašam neapzinoties, var iegūt daudzas prasmes – komunikāciju, māku domāt, ģenerēt idejas, sadarboties komandā. Pagājuši vairāki gadi, kopš darbojos brīvprātīgi, un tikai tagad redzu, cik tas ir bijis vērtīgs ieguvums. Šobrīd, ja jaunietis jautā „Kas man par to būs?", ka palīdzēs kaut ko izdarīt, noorganizēt, jāteic – tikai vēlāk dzīvē viņš sapratīs, kāds ieguvums ir bijusi šī pieredze.
– Pastāsti par darbiem, ko izdevies paveikt laikā, kopš strādā, un turpmākajām iecerēm!
– Kalsnavā jaunieši ir iecienījuši sportiskās aktivitātes, tāpat uzrunā radošas lietas, neikdienišķāki pasākumi. Tā oktobrī ar pagasta pārvaldes atbalstu notika nakts orientēšanās – pasākums izdevās ļoti interesants un pulcēja novada jauniešus. Arī šajā gadā iesākto tradīciju turpināsim. Savukārt novembrī notika interesants pasākums „Paaudžu stāsti" ar Kalsnavas senioru kluba „Optimisti" piedalīšanos. Tajā seniori dalījās savos atmiņu stāstos, skatījāmies arī filmu par Kalsnavu 70. gados. Apmeklējums nebija liels, bet pēc tam, kad bija redzējuši bildes no pasākuma, arī citi jaunieši nāca klāt un teica, ka būtu gribējuši redzēt filmu, dzirdēt šos atmiņu stāstus. Tad nu šogad pasākumu rīkosim atkārtoti, galvenais, lai jaunieši ir aktīvāki un iesaistās.
Jāpiemin arī BMX trase, ko savulaik izveidoja, jo bija tāds bums, ka visiem vajadzēja. Bet interese pamazām noplaka, un nu šī trase ir mazliet aizmirsta. Tāpēc šajā vasarā tiek plānots jauniešu projekts Madonas novada mērogā, lai notraustu no mūsu BMX trases putekļus un to nedaudz atdzīvinātu. Pašam šķiet saistošas pēcpusdienas, ko plānojam uzsākt pavasarī, kad tiksimies ar iedvesmojošām un motivējošām Madonas novada personībām. Mums ir tiešām daudz labo piemēru, no kā pamācīties, uzzināt viņu pieredzi.
Tuvākajā nākotnē gribētu likt lielāku uzsvaru uz neformālo izglītību un jauniešus ar to iepazīstināt. Kad pats savulaik piedalījos savās pirmajās neformālajās apmācībās, šķiet, tas man bija īstais pavilciens. Iepriekš tik drošs nemaz nebiju, nepatika runāt auditorijas priekšā. Šīs apmācības radīja manī pārliecību un drosmi izteikt savu viedokli. Neformālā izglītība nozīmē – mācīties darot. Nav tā, ka priekšā kāds lasa no grāmatas vai sniedz prezentāciju par konkrētu jautājumu, bet gan jaunieši gūst prasmes, strādājot grupās vai individuāli. Neformālā vide ar to ir lieliska, ka atšķirībā no skolas jebkurš viedoklis ir pareizs un tajā ieklausās. Manuprāt, tas jauniešiem tiešām paver spārnus.
– Kā tu pats atpūties un relaksējies?
– Ja darbu dari ar prieku, tā reizē ir atpūta. Ikdienā arī dejoju tautiskās dejas, tāpat ar draugiem šad tad sanāk dažādi piedzīvojumi, aktivitātes. Bet darbs pats par sevi sniedz daudz iespēju, iespaidu. Tāpat amatiera līmenī vadu pasākumus, jubilejas. To daru pilnīgi sava prieka pēc, un mana samaksa ir priecīgi, apmierināti pasākumu dalībnieki. Iziet auditorijas priekšā un saprast, ka ar iepriekš plānoto programmu publika nepavilksies, tāpēc uzreiz jāspēj to nomainīt, – man vajag šo sevis izaicināšanu un nenovērtējamo pieredzi, jo arī jaunatnes darbā ir tā, ka sevi nemitīgi jāpilnveido un te nekas nestāv uz vietas. Jaunieši ir ļoti prasīga publika.
– Cik zinu, esi izmēģinājis savus spēkus arī projektu rakstīšanā.
– Pagaidām pieredze gan ir ļoti maza, un „Solis pretī" ir mans pirmais projekts („Solis pretī" – jauniešiem, kas atrodas Jēkabpils cietumā, lai sekmētu viņu stabilitāti atgriezties „ārpasaulē", savukārt brīvībā esošajiem jauniešiem no Madonas novada veidotu plašāku redzesloku un izpratni par vērtībām. –
Aut.). Tas bija liels izaicinājums, jo viss bija nezināms, bet ļoti vēlētos to turpināt. Manos plānos ir nākamais projekts – sadarbības veidošanai ar tuvākajām kaimiņvalstīm, lai jauniešu centros varbūt piesaistītu ārzemju brīvprātīgos – tas ienestu jaunas vēsmas un idejas.
– Kur nemitīgi gūsti iedvesmu savām idejām?
– Tas notiek pats par sevi, protams, ļoti palīdz domu apmaiņa ar līdzcilvēkiem, pieredzes braucieni. Šobrīd arī esmu sācis mācīties jaunatnes lietu speciālista kursos. Tas ir 10 nodarbību cikls, kurā tiekas 25 jaunatnes lietu speciālisti no visas Latvijas – vienlaikus tie atkal ir jauniegūti kontakti, ideju apmaiņa, kas tik ļoti nepieciešama. Ikdienā joprojām iedvesmojos no mūsu pozitīvajiem cilvēkiem Agra Lungeviča un Lindas Ūdres-Rizgas. Kalsnavā ir ļoti daudz pozitīvo piemēru, no kā turpinu mācīties un smelties.
Kad pabeidzu amatniecības vidusskolu, kursabiedri prasīja, vai iešu studēt. Atbildēju, ka gadu vēlos paņemt brīvo lidojumu sevis izzināšanai. Šajā neilgajā laikā, kopš strādāju jauniešu centrā, sevis izzināšanā un attīstīšanā esmu paspējis izdarīt ļoti daudz, taču studijas būtu nepieciešamas redzesloka paplašināšanai.
– Vai tas nozīmē, ka Kalsnavā tomēr neplāno nobāzēties?
– Šobrīd pilnīgi noteikti esmu nobāzējies šeit. Vien neesmu atmetis domu par studijām, tāpēc plānoju šogad iesniegt dokumentus neklātienes studijām, bet ar idejām un līdzšinējo darbasparu palikt šeit. Tā kā kultūras joma mani vienmēr ir interesējusi, noteikti iešu šajā virzienā. Un iegūtās zināšanas varēšu likt lietā arī Kalsnavas jauniešu centrā.
AGRA VECKALNIŅA foto