Mainīgajos laikapstākļos savu „uzvaras gājienu" turpina arī dažādi elpceļu vīrusi un gripa, kas nereti var izraisīt astmas vai HOPS (hroniskas obstruktīvas plaušu slimības) saasināšanos. Ja ilgstoši turpinās un nepāriet klepus, tiek atklepotas gļotas vai krēpas, to pavada čīkstēšana krūtīs, tas var liecināt par nopietnāku saslimšanu.
Astma un HOPS ir slimības ar līdzīgām sūdzībām: klepu un apgrūtinātu elpošanu, elpas trūkumu, kas var pastiprināties pie fiziskas slodzes vai citiem apstākļiem. Ar ko tās atšķiras?
* Astma ir elpceļu saslimšana. Tās simptomus izraisa iekaisums, kura dēļ elpceļi ir pietūkuši, sašaurināti un pārmērīgi jutīgi pret kairinātājiem. Tas izraisa atkārtotas sēkšanas lēkmes, elpas trūkumu, smaguma sajūtu krūškurvī un klepu. Vieglākas lēkmes var pārvarēt bez ārstēšanas, bet ārstēšana parasti palīdz tikt ar tām galā daudz ātrāk. Piemērota ārstēšana var arī samazināt lēkmju atkārtošanās risku.
Ja kādam ģimenes loceklim jau ir astma, tad ir lielāka iespēja ar to saslimt, jo slimībai ir iedzimtības tendence. Turklāt bērniem ar ekzēmu vai alerģiju pret pārtiku ir lielāka varbūtība saslimt ar astmu nekā citiem bērniem. Arī alerģija pret ziedputekšņiem, mājas putekļu ērcītēm vai mājdzīvniekiem palielina slimības attīstības iespēju, tāpat kā tabakas dūmi, piesārņots gaiss vai citi ieelpoti kairinātāji. Astma var sākties jebkurā vecumā, lai gan aptuveni pusei visu astmas slimnieku pirmie simptomi ir bijuši līdz 10 gadu vecumam.
Ja ar astmu saslimst vecāka gadagājuma cilvēki, tā bieži ir smagākā formā. Bez tam veciem cilvēkiem ar sirds slimību vai citiem medicīniskiem sarežģījumiem ir grūtāk pārciest astmas lēkmes nekā jauniem. Tas, ko vecākiem cilvēkiem sauc par „astmu", nereti faktiski ir HOPS.
* HOPS ir progresējoša slimība, kura bojā elpošanas ceļus un plaušu audus. Slimības sākumā izjūt elpas trūkumu tikai pie lielām fiziskām slodzēm, taču progresējot elpas trūkums pieaug un traucē ikdienas aktivitātēm – mazgāties, apģērbties, uzkopt māju. HOPS mēdz dēvēt par smēķētāju plaušu slimību, jo lielākā daļa cilvēku, kuriem ir šis traucējums, smēķē vai ir bijuši smēķētāji. Parasti slimība sākas nemanot, pēc 40 gadu vecuma. HOPS var skart arī kaitīgāku arodu darbiniekus, piemēram, ogļračus, veicinošs faktors ir vides piesārņojums, iedzimtas slimības.
Nepieciešams diagnosticēt
Lai pareizi noteiktu saslimšanu, jāveic vienkāršs elpošanas tests jeb spirogrāfija. – Vienkārši sakot, spirogrāfs pārbauda elpošanas, plaušu varēšanu. Tas ir pavisam vienkāršs lietošanā – jāiepūš iemutī, un datorā tiek reģistrēta līkne. Tad tiek ievadīts medikaments, un pēc līknes mēs redzam, vai pacients uz to reaģē. Tādējādi varam izvērtēt, vai ir elpošanas traucējumi, cik tie izteikti un ko varam darīt. Protams, pie saaukstēšanās un klepus, ko 80% gadījumu izraisa vīrusi, uzreiz nav jāskrien pārbaudīties, bet, ja ir apgrūtināta elpošana, pulmonologu konsultācijas ietvaros piedāvājam veikt spirogrāfiju. To var izdarīt arī akcijas veidā, piemēram, pagājušajā rudenī bija HOPS diena, kad 13 pacientu pārbaudīja savu plaušu varēšanu, – pastāsta „Madonas slimnīcas" ftiziopulmonoloģe, plaušu slimību kabineta vadītāja Regīna Kazeļnika. Viņa arī uzsver, ka Madonā pieeja ārstiem vērtējama kā laba, lai gan var gadīties uzgaidīt rindā, pie speciālista tomēr var laicīgi tikt, lai pārbaudītu veselību.
Kāda ir ārstēšana?
Par ikdienas līdzgaitnieku gan astmas, gan HOPS slimniekiem parasti kļūst inhalators, tomēr, kā akcentē Regīna Kazeļnika, katram pacientam ārstēšana ir individuāla.
– Farmācija ir gājusi ļoti tālu, un, pateicoties inhalatoru pārbagātībai, izvēles iespēju ir daudz. Un tie ir efektīvi. Astmas slimnieku kā tādu slimnīcā ar spēcīgām astmas lēkmēm agrāk bija ievērojami vairāk. Tagad šādu pacientu ir nedaudz, jo, pateicoties medikamentiem, simptomus var kontrolēt. Ar to ikdienā var sadzīvot. Izārstēšanās iespējas arī ir individuālas. Vienam inhalatori ir vajadzīgi ik dienu, cits jūt, ka vajag mazāk, – novērojumos dalās Regīna Kazeļnika. Protams, ārsti atgādina, ka pie simptomu mazināšanās medikamentiem nedrīkst pilnībā atmest ar roku, jo ir svarīga uzturošā ārstēšana, lai problēmas atkal nesaasinātos.
Papildus ārstēšanai
Kā secina ftiziopulmonoloģe, pie alerģiskiem plaušu procesiem vissvarīgākais ir izvairīties no alergēna: – Ja saskarsme turpināsies, arī simptomi nemazināsies. Piemēram, nāk frizieres, kurām ir alerģija pret ķīmiju. Protams, pirmā rekomendācija būtu nenonākt kontaktā ar ķīmiskajiem aģentiem, tātad principā jāmaina profesija, kas ir diezgan sarežģīti. Tad nu jāizsver – atgūt veselību vai mainīt darbavietu. Madonā arī ir diezgan izteiktas alerģijas uz priežu, bērzu jaunajiem dzinumiem, sevišķi, ja strādā mežā; ir arī ziedputekšņu alerģijas. Tomēr Madonā par iespējamo alerģiju varam izteikt tikai aizdomas, vadoties pēc visiem simptomiem, taču alerģijas noteikšanai jāveic tests pie alergologa.
Attiecībā uz HOPS ļoti liela nozīme ir smēķēšanas atmešanai, jo tas palēnina slimības progresēšanu un novērš tās uzliesmojumus. – Smēķētāju ir daudz; piekrītu, viņiem ir grūti šo netikumu atmest, bet tas ir tā vērts. Viens klients pirms diviem gadiem atmeta smēķēšanu, to paskaidrojot tā: „Man apnika, bija dusmas, ka jāiegulda nauda, jāfinansē mana slimība un pēc tam vēl jāmaksā, lai izārstētos." Ja smēķējot nav problēmu, tā ir katra personīgā darīšana. Bet, ja problēmas ir, jārēķinās, ka ar laiku elpceļi kairinās un problēmas tikai saasināsies, – brīdina Regīna Kazeļnika.
HOPS progresēšanu var veicināt:
– cigarešu dūmi (gan paša, gan citu smēķētāju radītie);
– putekļi, tīrīšanas līdzekļi, matu laka, spēcīgi aromāti – pat smaržas, gaisa atsvaidzinātāji vai aromātiskās sveces;
– piesārņojums darbavietā (akmeņogļu putekļi, ķimikālijas, dūmi, tvaiki);
– vides piesārņojums – smogs, dūmi, izplūdes gāzes;
– infekcijas, jo īpaši saaukstēšanās, deguna blakusdobumu infekcijas, elpceļu infekcijas, pneimonija vai gripa;
– alerģijas, jo īpaši pret mājdzīvniekiem vai putekļiem;
– trauksme vai stress;
– laikapstākļu izmaiņas;
– neregulāra zāļu lietošana.
Svarīgi uzsvērt arī elpošanas vingrinājumu nozīmi simptomu mazināšanā – veicot tos katru dienu, pacienti var uzlabot savu elpošanu. Piemēram, vadoties pēc noteiktas tehnikas, jāelpo caur savilktām lūpām, jāsēž ar taisnu muguru, tas palīdz palielināt plaušu tilpumu, un tamlīdzīgi.