Pagājušajā ceturtdienā J. Norviļa Madonas mūzikas skolā ieradās ap 70 donoru, lai ziedotu asinis un papildinātu asiņu un asins komponentu krājumu valstī. Šogad Madonā tā bija pirmā asins donoru diena, bet, kā pastāstīja Valsts asinsdonoru centra Latgales filiāles ārste Ināra Čerņavska, arī šajā gadā tiek plānoti izbraukumi uz Madonu vismaz reizi ceturksnī.
– Tas, protams, ir atkarīgs arī no ārstniecības iestāžu pieprasījuma pēc asinīm un asins komponentiem. Organizējot izbraukumus, tas tiek ņemts vērā, un tos organizējam tik bieži, lai slimnīcas būtu nodrošinātas ar vajadzīgo asins un asins komponentu daudzumu, – atzīmēja Ināra Čerņavska.
Informāciju par iespēju ziedot asinis mūspusē, tāpat kā līdz šim, publicēsim laikrakstā „Stars". Kā atzina Sarkanā Krusta Madonas nodaļas brīvprātīgā Maira Lapa, „Stars" joprojām ir ļoti svarīgs informācijas nesējs donoriem, jo izrādās, ka arī šoreiz par iespēju ziedot asinis gandrīz katrs otrais ir uzzinājis reģiona laikrakstā, jo starp donoriem daudz ir tādu, kuriem joprojām nav pieejams internets. Arī Guntars no Praulienas uzsvēra, ka asinis ziedot rosinājusi publicētā informācija „Starā":
– Asinis es nododu ļoti reti, līdz šim tās esmu ziedojis dažas reizes, bet pirmoreiz asinis nodevu pirms gadiem divdesmit. To, ka asinis būs iespējams nodot Madonā, izlasīju „Starā" un nolēmu atbraukt.
– Paldies „Staram" par šādu informatīvo atbalstu. Šodien nodot asinis galvenokārt ir ieradušies pastāvīgie donori, kas to dara regulāri. Viņu vidū daudz ir ilggadējo donoru, kam tikpat kā jau ir pierakstīta visa donoru grāmatiņa, bet samērā maz asinis ziedo jauni cilvēki. Droši vien katram ir savi iemesli, kāpēc to dara vai nedara, bet mums ir prieks par katru donoru, – akcentēja Maira Lapa.
– Pēdējā laikā Madonā donoru aktivitāte ir samazinājusies, bet pirms tam mēs bijām ļoti apmierināti ar donoru aktivitāti Madonā. Šodien līdz pulksten divpadsmitiem ir atnākuši ap 70 donoru, bet atceros, kā vienā reizē te asinis ziedoja pat 130 cilvēku. Donoru skaita samazināšanās gan, iespējams, ir saistīta ar to, ka mazāk paliek jauniešu. Savulaik Madonā asinis ļoti aktīvi ziedoja divpadsmitie. Arī šodien starp donoriem bija skolu jaunieši, bet mazāk, nekā mums gribētos. Diemžēl donoru skaits, kuri asinis nodod regulāri, visur samazinās. Latvijā gan ir pašvaldības, kuras papildus valsts noteiktajām garantijām ļoti aktīvi atbalsta savus donorus, piemēram, Balvu, Ilūkstes, Preiļu novadā, – pastāstīja Ināra Čerņavska.
Viņa uzsvēra, ka ļoti liela donoru atsaucība ir tad, ja tiek lūgts ziedot asinis, lai palīdzētu kādam konkrētam cilvēkam, kā tas, piemēram, bijis arī Madonā, kad palīdzēt vajadzēja kādam bērnam. Tātad donoru aktivitāte ir atkarīga arī no motivācijas, jo, lai nodotu asinis, ir jāatrod laiks un arī veselībai jābūt labai. Ne katrs var būt donors, tāpēc svarīgi asinis nodot būtu tiem, kam to ļauj veselība. Arī šoreiz asins donoru dienā Madonā vairāki sakarā ar samazinātu hemoglobīna līmeni asinīs tās tomēr nevarēja ziedot. Pirms asins nodošanas vispirms tiek pārbaudīts hemoglobīna līmenis, vai donoram pašam tas ir pietiekams, lai varētu nodot 450 ml asiņu. Jāņem vērā, ka asinis ziedot var tikai veseli cilvēki vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
Vaicāta, vai pati arī nodod asinis, Ināra Čerņavska atklāja, ka to dara jau kopš studiju gadiem.
– Es studēju padomju laikā, un tad tas nākamajiem ārstiem, medmāsām un citiem ar medicīnas jomu saistītiem cilvēkiem bija jādara gandrīz vai obligāti. Asinis bija nepieciešamas toreiz, un tās ir vajadzīgas arī tagad. Kad man vaicā, kāpēc jānodod asinis, es, it sevišķi jauniem cilvēkiem, vienmēr saku, ka mākslīgu asiņu nav, tātad visas saziedotās asinis tiek pārlietas citiem cilvēkiem. Lai uzlabotu veselību vai pat glābtu dzīvību, gan akūtās, gan hroniskās situācijās ir nepieciešama asins pārliešana. Neviens neko tādu vēl nav izgudrojis, neviens vēl neražo tādus asins aizvietotājus, kas pilnībā pārņemtu visas asins funkcijas, līdz ar to katru dienu kādam ir nepieciešamas asinis. Bieži vien cilvēki atrunājas, ka viņi asinis ziedos tad, kad tās būs vajadzīgas kādam radiniekam, draugam vai paziņam, bet vajadzība pēc asins pārliešanas var rasties jebkurā brīdī gan pilsētās, gan laukos, – akcentēja Ināra Čerņavska.