– Kāda ir jūsu attieksme pret Valentīna dienas svinēšanu? – tuvojoties Mīlestības svētkiem, jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Irina: – Kad man jautā, ko darīšu Valentīna dienā, es jau no skolas gadiem atbildu – svinēšu mammas dzimšanas dienu. Man tā vienmēr ir bijusi ģimenes tradīcija, būtībā dubultsvētki, un tas ir ļoti interesanti, vismaz ne tā, kā citiem. Tā ir laba tradīcija, jo ikdienas steigā mēs bieži vien nepaspējam pateikt viens otram mīļus vārdus, un šī ir tā diena, kad ir iespēja apliecināt savu sirsnīgumu.
Madoniete Karlīna: – Mēs klasē nesvinam, bet parasti skolā kādas dienas iepriekš tiek izveidotas pastkastītes, kad var cits citam sūtīt apsveikumus. Man šie svētki ne pārāk patīk, un arī ģimenē tos nesvinam.
Madoniete Elizabete: – Mana attieksme pret Valentīna dienas atzīmēšanu ir pozitīva, īpaši to gan neatzīmējam, bet šos svētkus allaž atceramies un cenšamies iepriecināt viens otru ar kādu sīkumiņu. Nupat pansionātā apciemoju savu māsu, dāvanā aiznesu glītu krūzīti, jo Valentīna dienā aiziet pie viņas nevarēšu. Man bija dēls Valentīns, kas gāja bojā. Pagājušajā gadā bija liels sniegs un uz kapiem tikt nevarējām, bet šogad aizbrauksim.
Madoniete Alise: – Ģimenē mēs Valentīna dienu nekad neesam svinējuši. Vienīgi tad, ja skolā notiek šiem svētkiem veltīti pasākumi, es piedalos.
Viedokļus uzklausīja
ŽEŅA KOZLOVA