Izglītības nozarē šis tiek prognozēts kā būtisku pārmaiņu, kas aptvers gan vispārējo izglītību, gan profesionālo izglītību, gan arī augstskolas, gads.
Janvāra nogalē, lai informētu par prioritātēm Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbā 2015. gadā, kā arī pastāstītu par jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobāciju un izstrādes gaitu, ar reģionālo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tikās IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Evija Papule.
Pieņemti nozarei būtiski dokumenti
Viņa akcentēja, ka viens no būtiskākajiem notikumiem pērn bijusi Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam apstiprināšana. Šajā vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentā noteikti izglītības attīstības politikas pamatprincipi, mērķi un rīcības virzieni nākamajiem septiņiem gadiem, un tas aptver visus izglītības veidus un pakāpes.
Pamatnostādnēs kā virsmērķis izglītības attīstības politikai noteikta kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Pamatnostādnēs izvirzīti arī trīs apakšmērķi jeb pamatprincipi. Pirmais no tiem ir uzlabot izglītības vidi, paaugstinot izglītības vides kvalitāti. Otrais pamatnostādņu apakšmērķis ir vērsts uz indivīdu prasmju pilnveidošanu, veicinot vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē. Efektīva pārvaldība, uzlabojot resursu pārvaldības efektivitāti un attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību, ir trešais apakšmērķis minētajā plānošanas dokumentā.
– Pie citiem pērn būtiskākajiem darbiem varu minēt to, ka ar šo mācību gadu pirmo triju klašu skolēniem valsts nodrošina brīvpusdienas. Pie redzamākajiem darbiem varu minēt arī to, ka skolēni jau no pirmās klases sāk apgūt vienu svešvalodu. Šobrīd notiek diskusijas, kad varētu sākt mācīt otru svešvalodu, ko pašlaik skolēni sāk apgūt, sākot iet 6. klasē. Pildot solījumu, pedagogiem ir paaugstināts atalgojums, kā arī pamazām tiek ieviestas daudzas pozitīvas un starptautisku atzinību guvušas iestrādnes saistībā ar profesionālo izglītību. Budžetā ir panākts arī finansējuma palielinājums zinātnei, precīzāk, valsts pētījumu programmām. Pie padarītā kā būtisku panākumu vēlos atzīmēt arī valsts valodas politikas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam, kas nosaka valsts valodas politikas pamatprincipus, mērķus, rīcības virzienus un uzdevumus nākamajiem sešiem gadiem, apstiprināšanu Saeimā, – pērn paveikto ieskicēja Evija Papule.
Pedagogiem jauna darba samaksas sistēma
Tiesa, viens no redzamākajiem pasākumiem, kas sabiedrībā raisījis plašu rezonansi, ir jaunā pedagogu darba samaksas modeļa izstrāde un aprobācija.
– Jauna pedagogu atalgojuma modeļa izstrādes mērķis ir izveidot caurskatāmu, visiem skolotājiem labi saprotamu aprēķināšanas sistēmu, kas sevī ietvers arī citus papildu uzdevumus – mazināt skolotāju pārslodzi, panākt, ka tiek apmaksāti tie pienākumi, kuri skolotājiem pēc darba apraksta būtu jāapmaksā, risināt pedagogu atalgojuma paaugstināšanas kārtību u. c. Līdztekus tam mums ir jārisina vairāki citi jautājumi, kas saistīti ar papildu finansējuma meklēšanu, kā, piemēram, nodrošināt to, ka pirmajā un otrajā klasē (pie noteikta skolēnu skaita) ar skolēniem strādātu divi pedagogi. Daudzas profesionālās un nevalstiskās organizācijas (tostarp vecākus pārstāvošas) šo iniciatīvu ir novērtējušas ļoti atzinīgi, – skaidroja Evija Papule.
Viņa atzina, ka daudzi risinājumi saistībā ar jaunā modeļa aprobāciju un ieviešanu būs saistīti, savstarpēji sadarbojoties ar pašvaldībām, kas spēlē nozīmīgu lomu skolu tīkla sakārtošanā un modernas skolas vides izveidē.
Ministrijas ierēdne norādīja, ka, izvērtējot pedagogu darba samaksas jaunā modeļa priekšrocības, secināts, ka tas padarīs pedagogu atalgojuma finansējuma plānošanu skolas līmenī caurskatāmāku, savukārt skolotāji, kuri strādā ar aptuveni vienādu skolēnu skaitu, saņemtu vienādu amata algu. Tāpat jaunajā modelī skolēnu skaita izmaiņas tik tieši neietekmēs pedagogu atalgojumu, kā tas ir pašreizējā modelī. Jaunais atalgojuma modelis arī mazinās skolotāju pārslodzi.
Saskaņā ar modeļa aprobācijas laika plānu pērn no oktobra līdz decembrim notika jaunā modeļa – pilna laika darba slodzes jeb 36 stundu darba nedēļas – aprobācija dažādu izglītības pakāpju un pēc skolēnu skaita lieluma atšķirīgās skolās, kurā tika iesaistīti aptuveni 2000 skolotāju. Savukārt aprobācijas otrais posms no šā gada janvāra tiek uzsākts visās vispārējās izglītības iestādēs, bet trešajā posmā aprobācija tiks uzsākta arī interešu, profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, pirmsskolas un speciālās izglītības iestādēs un sporta skolās.
Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumiem līdz 2015. gada 1. septembrim ir jāizstrādā jauns pedagogu darba samaksas modelis, lai izveidotu caurskatāmu atalgojuma aprēķina metodiku, tādējādi ļaujot efektīvāk pārvaldīt finanšu resursus. Evija Papule norādīja, ka, lai nodrošinātu pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanas uzsākšanu, sākot ar jauno mācību gadu, jāīsteno vairāki priekšnoteikumi skolu tīkla sakārtošanai.
Princips „Nauda seko skolēnam" saglabājas
Žurnālisti ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāju izvaicāja gan par skolu slēgšanu reģionos, gan par jautājumiem, kas saistīti ar izglītības kvalitāti, kā arī problēmām augstākajā izglītībā. „Stars" ministrijas amatpersonai jautāja, vai IZM ir izvērtēts, cik labi līdz šim ir darbojies pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modelī izmantotais princips „Nauda seko skolēnam", kas reģionos ir novedis pie asas cīņas par tuvējo novadu skolēniem, un kā šis princips darbosies jaunajā modelī, ko ministrija plāno ieviest ar nākamo mācību gadu.
– Princips „Nauda seko skolēnam" ir pareizs. To īsteno daudzas valstis, un arī pašlaik aprobētais darba samaksas modelis šo principu neizslēdz – mainās tikai atalgojuma aprēķināšanas kārtība, kurā skolēnu skaits vairs nav vienīgais dominējošais kritērijs. Mēs paredzam, ka jūsu minētā skolu starpā pastāvošā cīņa par skolēniem kļūs vājāka, taču pilnībā izbēgt no skolu savstarpējās greizsirdības būs ļoti grūti. Otrkārt, jau minētajās Izglītības attīstības pamatnostādnēs uz 2020. gadu kā mērķis ir iezīmēts proporcionāls sadalījums 50/50 (vispārējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes). Tas nozīmē to, ka tuvākajos gados tiks veicināta iespēja skolēniem mācīties profesionālās izglītības iestādēs, – piebilda Evija Papule.
Vaicāta, vai tas nozīmē, ka arī vispārizglītojošās skolas tiks mudinātas ieviest profesionālās izglītības programmas, IZM amatpersona atzina, ka nav paredzēts atgriezties pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, kad katra vispārējās izglītības skola īstenoja kaut ko savu, veidojot autouzbūves kabinetus u. tml.
– Skolas varēs slēgt sadarbības līgumus ar profesionālās izglītības iestādēm vai kompetences centriem. Šādi precedenti jau palēnām veidojas un attīstās. To kā Latvijas izglītības sistēmas pieredzi plānojam prezentēt citām valstīm ES padomes prezidentūras ietvaros. Tas nozīmē to, ka skolēns nevis tiek plēsts uz pusēm, bet viņam piedāvā apvienoti mācīties priekšmetu, kas sniedz arī profesionālas iemaņas. Labs piemērs šai ziņā ir datorzinības, – sacīja valsts sekretāra pienākumu izpildītāja.
Izglītības un zinātnes ministrijas foto