Projektā „Globālā dimensija sociālo zinātņu mācību priekšmetos" iesaistīta 21 Latvijas skola.
Šo trīs gadu projektu kopš 2013. gada janvāra īsteno Izglītības attīstības centrs (IAC) sadarbībā ar partneriem Latvijā un ārvalstīs – LEEDS DEC (Apvienotā Karaliste), Mondo (Igaunija) un Britu padomi Latvijā. Tā mērķis ir sekmēt Latvijas, Igaunijas, Apvienotās Karalistes un Eiropas sabiedrības informētību, izpratni un iesaisti attīstības un globālās izglītības jomā, īpaši veicinot jauniešu izpratni par pasaules kopsakarībām un līdzdalību taisnīgas pasaules veidošanā. Projektu finansē Eiropas Savienība.
Globālā attīstības izglītība ir aktīvs mācīšanās process, kas ļauj pilnveidot savu izpratni par starptautiskām prioritātēm un ilgtspējīgas attīstības principiem. Tā aicina „skatīties plašāk", analizēt globālo problēmu cēloņus un sekas, iegūt zināšanas un prasmes, kā iesaistīties to risināšanā. IAC projektā veidoto globālās izglītības nodarbību saturu un metodiku var izmantot atšķirīgu mācību priekšmetu skolotāji, un katrs var sev atrast piemērotu tematiku, resursus un materiālus.
Madonas pilsētas 1. vidusskolu projektā pārstāv skolotāju komanda – Zigfrīds Gora, Aiga Āboliņa, Arnita Krīgere, Jolanta Riekstiņa un Līga Kārkliņa. Skolas komandas pārstāvji ne tikai spējuši ieinteresēt savus skolēnus un kolēģus, bet aicinājuši aizdomāties un diskutēt arī citu skolu pārstāvjus, kā arī skolēnu vecākus. Mācību stundas ir aizraujošas un aktuālas, projekta aprobācijas gaita parāda, ka, izmantojot IAC metodiķu izstrādātos mācību materiālus, var ērti strādāt ar dažāda vecuma skolēniem, pielietojot tos ne tikai mācību priekšmetu stundās, bet arī klases stundās un ārpusstundu nodarbībās.
Sākumskolas skolotāja A. Āboliņa atzīst: „Globālā izglītība ir emocionāla un prātu attīstoša, tā māca izjust cilvēkus un saprast, ka citu cilvēku dzīvei ir tāda pati vērtība kā mūsējai. Līdzdarbojoties projektā, saņemti daudzi izziņas materiāli, idejas, metodes, kuras var izmantot stundās, lai veicinātu skolēnu analizēšanas spējas, prasmi diskutēt, parādīt sevi."
Skolotājs Z. Gora projektā iesaistījies ar mērķi uzzināt un iepazīties ar globālās izglītības mācīšanas un mācīšanās metodiku, kā arī lai gūtu pārliecību par savu zināšanu un prasmju līmeni pasaules notikumu interpretācijā, mācot skolēniem vēsturi, ģeogrāfiju, filozofiju, politiku un tiesības: „Globālā izglītība piedāvā netradicionālu skatījumu uz lietām un parādībām, kas ļauj iegūt jēgpilnu notikumu izpratni. Projektā iegūtās zināšanas un prasmes pielietojamas visplašākajā veidā, jo mācu priekšmetus, kas ir cieši saistīti ar globālo notikumu interpretāciju. Ir mainījusies personiskā attieksme pret dažādiem viedokļiem vienā vai otrā jautājumā par notikumiem pasaulē. Piedaloties projektā, iegūti uzskates līdzekļi, interneta resursi par globālās izglītības mācīšanu, kā arī ļoti plašs intelektuālais materiāls – diskusijas, pieredze, viedokļi, informācija."
Informātikas skolotāja J. Riekstiņa uzsver: „Projekta ietvaros mēs dibinām sadarbību ar Narvas skolām Igaunijā. Ceram veidot kopīgus metodiskos materiālus, lai veicinātu skolēnu mācīšanās pieredzes apgūšanu. Pirmsākumā kontaktēsimies ar skolotājiem, skolēniem, izmantojot internetu, bet mērķis ir veidot tiešus kontaktus – satiekoties Latvijā un Igaunijā, aizbraucot ciemos draudzīgās vizītēs. Igaunijas un Latvijas skolu kolēģi bija pārsteigti par to, cik daudz mēs esam paveikuši, un aizguva no mums dažādas GI idejas, liela interese bija par to, kā mēs esam iesaistījuši savā projektā skolēnu vecākus, iesaistot viņus nodarbībās un pastāstot viņiem par GI lomu sabiedrībā."
„Skolas komandas iecere, iesaistoties projektā, bija pilnveidot un papildināt skolotāju pieredzi, zināšanas un mācīšanas prasmes 21. gadsimta skolotāja – globālās izglītības skolotāja – veiksmīgai darbībai," savu viedokli pauž skolotāju komandas vadītāja A. Krīgere. „Pasaulē nekas nenotiek bez mūsu līdzdalības, tāpēc ir svarīgi mācīties pašiem skolotājiem un mācīt skolēnus, lai izprastu savu vietu un lomu pasaulē, būt gataviem globālās pasaules izaicinājumiem, spēt kritiski izvērtēt globalizācijas procesā radušās vērtības politikā, ekonomikā, kultūrā. Nereti izglītības sistēma tiek kritizēta par to, ka tā ir vairāk orientēta uz faktiem, nevis vērtībām, bet globālajā izglītībā pasaules izzināšana sākas ar sevi. Tās nav tikai zināšanas, bet galvenokārt attieksme, vērtības un rīcība. Lai arī 2015. gada pavasarī projekts noslēgsies, iegūtās zināšanas, pieredze un pārliecība par globālās izglītības vietu mācību saturā turpināsies."
Plašāku ieskatu projekta aktivitātēs ikviens interesents var gūt projekta mājas lapā www.globalaizglitiba.lv.