Redakcijā nesen saņēmām ieteikumu pastāstīt par Līgas Dumerānes kafejnīcu Madonā, kur novada bibliotēkas pagrabiņā top mutē kūstošie cepumi, plātsmaizes, pīrādziņi, gardās tortes un kliņģeri.
Līgas Dumerānes kafejnīca Madonas novada bibliotēkas pagrabiņā darbojas kopš 2008. gada. Rit jau septītais darba gads, kā šajā kafejnīcā gan gatavo pusdienas, gan pēc pasūtījuma cep konditorejas izstrādājumus, gan veido gaļas un siera plates, gan klāj aukstos un siltos galdus.
Kafejnīcas saimniece ir mācīta konditore, kas ik dienu darbu uz Madonu mēro no Biksēres, kur ģimene dzīvo. Kaut prot gatavot visu – gan sāļos, gan saldos ēdienus, Līga atzīst, ka labāk padodas viss, kas ir salds.
Kā pati teic, kafejnīcas firmas ēdieni arī ir konditorejas izstrādājumi. Kad saņemts pasūtījums, tiek meklētas piemērotākās receptes, bet parasti notiek arī radoši eksperimenti.
Pagājušā gada rudenī, kad pilsētas sporta centrā notika Madonas Uzņēmējdienu izstāde, Līga bija sacepusi dažādu veidu cepumus, pīrādziņus, kūciņas un bija pārsteigta par pircēju lielo interesi, jo izpirka visu, par ko katra kafejnīca var tikai sapņot. – Nezināju, ka maniem cepumiem un pīrādziņiem būs tik liela piekrišana, – saka kafejnīcas saimniece. – Lai izdotos garšīgi, ir vajadzīga iedvesma, bez tās nekas nesanāks.
Starp iecienītākajām ir jogurta torte, mājas torte, bet kliņģeriem piedevas katrs var izvēlēties pēc savas gaumes.
Kafejnīcā ēdienos daudz izmanto vietējo produkciju – pašu gatavotu ievārījumu, ar ko saldināt pankūkas, saldētās ogas, marinētos gurķus, zaļumus. Rudenī, kad bija daudz ābolu, Līga Dumerāne tos pat izlika cienāšanai par brīvu, bet izrādās, ka ļoti daudziem madoniešiem mājās ir savi āboli. Tagad, ziemā, ēdam importa ābolus un atceramies, cik labi bija rudenī – āboli par velti. Gaļu piegādā no Kokneses, un no tās, izmantojot dažādas receptes, tiek taisīti gan tīteņi, gan pelmeņi, gan cepelīni un citi iecienīti ēdieni.
Taujāta par ēdienkarti, Līga Dumerāne atbild, ka tā mainās atbilstīgi sezonai un arī vēlmēm: – Nav jau māksla cept tikai cepšanas un vārīt vārīšanas pēc, jo svarīgi, lai tas, ko sagatavo, būtu arī kādam vajadzīgs. Tāpēc arī vislabākais variants ir strādāt pēc pasūtījumiem. Piemēram, ir jāsagatavo kādam pasākumam 30 cilvēkiem banketa galds. Tad ir zināms, kas un cik daudz jāgatavo. Ikdienā bieži vien ir jāuzmin. Arī cilvēki mēdz būt tik dažādi. Kad reiz prasīja, no kā gatavots biezenis, vai ir no kartupeļiem, sākumā nesapratu, no kā tad vēl cita var biezeni izvārīt. Jautātājs bija domājis, vai biezenis nav no pulverīša. Neko tādu pat iedomāties nevarētu.
Kafejnīca pieder pie mikrouzņēmumiem, kam šis gads nesīs pārmaiņas.
Līga Dumerāne norāda: – Nezinu, kā būs, jo minimālā alga palielinās, mikrouzņēmuma nodoklis – lielāks. Ja lielākie uzņēmumi varbūt to tā nejutīs, mazajiem no svara ir katrs eiro. Naudu nopelnīt nav viegli, un arī izejvielu cenas nav zemas, maksājam arī par telpu īri, palielināsies elektrības izdevumi, jāveic ūdens analīzes u. c. Kamēr nestrādāju, nezināju, kādas ir izmaksas, cik daudz aiziet par visu, kas ir jāpērk. Pamazām cenas ir palielinājušās daudzām precēm, un tas nozīmē, ka arī uzņēmējiem jāmeklē rezerves un iespējas, kā izdzīvot, vai spēšu gūt lielākus ieņēmumus, un īpaši vasara ir klusāks laiks. Cenu palielināšana nav izeja, jo katrs klients taču meklē, kur ir labāk un lētāk, lai ir garšīgi un ne dārgi.
Grāmatvedības dokumentus Līga kārto pati, tikai tad, ja vajadzīga palīdzība, meklē speciālistu konsultāciju.
Kafejnīcā ir arī palīgs – Ilze Krafte. Viņa ir vispusīga darbiniece, kas māk gatavot konditorejas izstrādājumus, palīdz virtuves darbos, kā arī izsniedz ēdienus u. c.
– Aizpagājušajā gadā beidzu mācību centra "BUTS" organizētos konditoru kursus, strādāju praksē Līgas kafejnīcā, bet pēc tam paliku te par palīgu, – pastāsta Ilze, kas uz darbu brauc no Dzelzavas. – Ja vienā vietā strādāju, tad – līdz pēdējam, bet, ja nav darba, to atrodu. Daudz devuši kursi, un esmu beigusi arī pārdevēju kursus, pēc tiem darbavieta bija veikalā "Palejas". Konditoreja man patīk, tāpēc esmu šeit, – atklāj Ilze. Līga piebilst, ka bijis laiks, kad strādājusi viena pati, bet tad bijis jābūt pārāk universālai, kas gan ir pa spēkam, tomēr ar palīgu – daudz vieglāk.