Lai uzlabotu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, no 2015. gada 1. janvāra ir samazināta pacienta iemaksa par ārstēšanos slimnīcā, samazināts līdzmaksājums par operācijām stacionārā, kā arī stājas spēkā vēl vairākas izmaiņas veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā.
Divas galvenās aktualitātes
Šobrīd pacienta iemaksa par ārstēšanos slimnīcā tiks samazināta no 13,52 eiro uz 10 eiro dienā. Tāpat kā līdz šim no pacienta iemaksām ir atbrīvoti bērni līdz 18 gadu vecumam, grūtnieces, trūcīgas personas, I grupas invalīdi, politiski represētie un vēl vairākas iedzīvotāju grupas. Pacientiem ar onkoloģijas un onkohematoloģijas diagnozēm, pacientiem, kas ārstējas no atkarībām, kā arī aprūpes slimnīcu pacientiem arī turpmāk tiks piemērota samazināta pacienta iemaksa par ārstēšanos slimnīcā – 7,11 eiro dienā.
No šā gada samazināts arī pacienta līdzmaksājums par visām valsts apmaksātajām operācijām, kas veiktas vienā stacionēšanas reizē – no 42,69 eiro uz 31 eiro.
– Pagaidām šīs ir divas galvenās aktualitātes. Veselības ministrija gan sola vēl arī citas izmaiņas, tajā skaitā ar laiku arī samazināt maksu par gultasdienu stacionārā līdz pat 7 eiro, bet tas ir nākotnes jautājums, – uzsver „Madonas slimnīcas" medicīniskā direktore Astrīda Svilāne. – Abas minētās izmaiņas, kā tas noteikumos fiksēts, piemērojam jau ar 1. janvāri. Ja cilvēks ārstējās slimnīcā vēl pirms 1. janvāra, tad viņam par tām dienām jāmaksā 13,52 eiro, bet no 1. janvāra pulksten 0.01 – 10 eiro. Tas arī pacientiem ir izskaidrots, un nekādu domstarpību nav. Šobrīd pat sanāk, ka dienas stacionārā samaksa ir lielāka. Taču, no otras puses, arī noteikumi ir stingrāki – mediķiem ir atbildīgi jāizvērtē, vai cilvēks vispār ir jāstacionarizē. Varbūt ir jāārstējas ambulatori, pie ģimenes ārsta vai speciālista.
Jautāta, vai tomēr ir daudz cilvēku, kuri nespēj samaksāt par uzturēšanos stacionārā un paliek parādā, Astrīda Svilāne atzīst, ka no tā izvairīties nav iespējams. – Ir pacienti, kurus atved bez naudas, ir tādi, kuriem nekad nav naudas, bet palīdzība ir jāsniedz. Mēs neesam tiesīgi to atteikt. Ir bijuši gadījumi, kad slimnieks pats uz savu roku aiziet no slimnīcas, lai izvairītos no maksas. Taču turpmāk, ja šāds pacients griežas pēc palīdzības plānveida gadījumos (tā nav neatliekamā palīdzība), viņam vispirms tiek atgādināts par veco parādu. Kādreiz cilvēks par to apvainojas, bet citreiz saka paldies par atgādinājumu, jo patiešām ir par parādu piemirsis. Ir, protams, arī ļoti godprātīgi pacienti, kuri, ja nevar uzreiz visu summu samaksāt, dara to pa daļām. Trūcīgie cilvēki pēc tam var griezties savā pašvaldībā un viņiem ārstēšanās izdevumus atmaksā, bet sākotnēji viņiem par slimnīcu ir jānorēķinās pašiem, „pa tiešo" pašvaldība nevienu rēķinu neapmaksā.
Vēl dažas pozitīvas izmaiņas
Lai nodrošinātu laicīgu palīdzības sniegšanu onkoloģisko slimību pacientiem, 1. janvārī stājās spēkā nosacījums, ka pirmā onkologa vai hematologa konsultācija pacientam ir jānodrošina ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no brīža, kad pacients vērsies ārstniecības iestādē. Pirmās onkologa konsultācijas saņemšanai nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums. Ja pacientam ir apstiprināta onkoloģiska saslimšana, turpmāko konsultāciju saņemšanai nosūtījums nav nepieciešams.
Ir panākts risinājums arī speciālās pārtikas nodrošināšanai paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē esošajiem bērniem un cistiskās fibrozes kabineta pacientiem. No šā gada šī īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzētā pārtika tiek apmaksāta no valsts līdzekļiem.
Minētās izmaiņas iekļautas 23. decembrī pieņemtajos grozījumos Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība".
Informāciju par valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotāji var saņemt, zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.00) vai rakstot uz [email protected].