Organisma veiksmīgai funkcionēšanai cilvēkam ik dienu jāuzņem vesela buķete dažādu vitamīnu, minerālvielu un ķīmisku elementu. Ideālā variantā visas nepieciešamās uzturvielas cilvēks uzņem ar pārtiku. Tomēr, ja kādu iemeslu dēļ tās ar pārtiku uzņemt neizdodas, talkā var ņemt uztura bagātinātājus, ko tautā ierasts dēvēt par vitamīniem.
Kā jau nosaukums pats par sevi liecina, visa pamats tomēr ir uzturs un ar vitamīniem to var tikai bagātināt. Ne viens vien mediķis pateiks, ka vislabāk šīs uzturvielas būtu uzņemt dabiskā veidā. Tomēr, kā zināms, ziemā dabas veltes ir aptrūkušās, un veikalā nopērkamais nereti arī – nemaz tik veselīgs nav. Turklāt cilvēku dzīvesveids un ēšanas paradumi ir dažādi, kad kādas uzturvielas organismā var arī pietrūkt.
Kas tad īsti ir uztura bagātinātāji, un ar ko tie atšķiras no medikamentiem? Farmaceiti skaidro, ka uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti, kuri paredzēti parastā uztura papildināšanai. Tie nepavisam netiek rekomendēti un nebūtu jāuztver kā brīnumlīdzekļi, kas spētu aizstāt veselīgu, sabalansētu uzturu, fiziskās aktivitātes un pozitīvu attieksmi pret dzīvi. Uztura bagātinātāji pieejami kapsulu, pastilu, dražeju un citās formās, piemēram, maisiņos, ampulās un citos iesaiņojumos, kas paredzēti lietošanai mazos un nomērītos daudzumos. Uztura bagātinātāji var saturēt vitamīnus un minerālvielas, augus un to daļas, aminoskābes, fermentus, metabolītus, baktērijas un to kultūras. Uztura bagātinātāju jeb vitamīnu deva vienmēr ir mazāka nekā bezrecepšu zālēm (ārstējoša deva) ar tādu pašu sastāvu.
Kad lietojami uztura bagātinātāji?
Kā jau minēts, uztura bagātinātāji paredzēti uztura papildināšanai laikā, kad organismam nav iespējams uzņemt nepieciešamās uzturvielas ar pārtiku, to ietekmē, piemēram, sezonalitāte, dzīvesveids, stress, kā arī periodos, kad kāda orgānu sistēma izjūt lielāku slodzi.
Ģimenes ārste Anna Višņova dalās pārdomās par vitamīnu lietošanu: – Tagad sācies gripas, vīrusu laiks, kad cilvēki mēdz domāt, ka vairāk būtu jālieto multivitamīni vai jāuzņem C vitamīns. Es uzskatu tā – ja cilvēks ir vesels, viņam nav kādu hronisku saslimšanu, organisms nav novājināts un tamlīdzīgu apstākļu, vitamīni nebūtu pastiprināti jāuzņem ar uztura bagātinātājiem. Organisms tāpat neuzņems vairāk uzturvielu, kā tam ir nepieciešams – viss liekais izies caur nierēm. Pamatu pamatā tomēr ir uzturs. Noteikti vitamīnus var gūt saldētajās ogās un dārzeņos, ja no vasaras ziemai uzglabātas dārza un meža veltes. Tāpat imunitātes celšanai varētu ieteikt Dr. Tereško tējas, piemēram, pēdējā laikā daudz piemin raudenes labās īpašības. Uzturā var lietot arī alveju, sajauktu ar medu. Mūsdienās tomēr būtībā visu organismam nepieciešamo var nopirkt veikalā, uzturā tiek iekļauti tik dažādi produkti. Ja vien nav izteiktu produktu grupu, ko cilvēks uzturā nelieto, pamatā vajadzībai pēc uztura bagātinātājiem nevajadzētu rasties. Labāk to naudu, ko iztērētu uz vitamīniem, ieguldīt labos produktos un dažādot savu ēdienkarti, sevišķi ziemā vairāk iekļaujot augļus, dārzeņus.
Līdzīgs viedoklis ir ģimenes ārstei Rasmai Pujatei: – Uzskatu, ka, ja cilvēkam ir laba asinsaina, vitamīni papildus uzturā nebūtu jālieto. Ja cilvēks ir normāli paēdis un ēdienreizēs ir produktu dažādība, viss nepieciešamais tiek uzņemts ar ēdienu. Šie uztura bagātinātāji jeb vitamīni daļēji tomēr ir mārketinga triks.
Tomēr – ne vienmēr. Ir dažādi dzīves apstākļi, kad uztura bagātinātājus var palietot arī profilaktiski. Farmaceiti ieteic, piemēram, cilvēkiem, kas strādā pie datora, periodiski lietot acu vitamīnus, sportistiem vai fiziska darba darītājiem rekomendējami uztura bagātinātāji kaulu un locītavu veselībai, sirds-asinsvadu slimību iedzimtības gadījumos ieteicams periodiski lietot preparātus sirds-asinsvadu veselībai un tamlīdzīgi. – Pēdējā laikā arī reimatologi atzinīgi runā par glikozamīna izmantošanu locītavu problēmu ārstniecībā, jo sevišķi jauniešiem, kuri aktīvi nodarbojas ar sportu. Jaunieši aug, ir intensīva slodze, arī sportistiem, bet, protams, iepriekš par jebkādu preparātu lietošanu būtu jāparunā ar savu ārstu, – teic Anna Višņova.
Tāpat dažādi uztura bagātinātāji var veicināt koncentrēšanās spējas un atmiņas uzlabošanos, kas ieteicams augstas slodzes un stresa situācijās, kā arī citos apstākļos, kad orgānu sistēmām nepieciešams atbalsts. Savukārt vīrusu sezonā organisma imunitāti pozitīvi var ietekmēt to spēcinoši uztura bagātinātāji. Galvenais nosacījums uztura bagātinātāju lietošanā ir to pareiza izvēlēšanās atbilstīgi veselības stāvoklim un dzīvesveidam. Tā kā uztura bagātinātāji nav ārstējošs medikaments, slimības laikā to lietošana nesniegs rezultātus, kurus var sniegt medikamenti, taču, ja lietošana uzsākta laikus, no slimības var izdoties izvairīties. Anna Višņova piebilst: – Tomēr arī, piemēram, multivitamīnus nevajadzētu lietot ilgstoši. Ja organisms ir novājināts (piemēram, pārslimots plaušu karsonis), atkarībā no pašsajūtas tos var palietot 10-20 dienu, bet ne mēnešiem ilgi.
Izņēmums – D vitamīns
Viens no izteiktākajiem izņēmumiem tomēr ir D vitamīns, ko uzturā, visticamāk, ļoti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju vajadzētu uzņemt papildus. Ir veikti vairāki pētījumi, kuros analizēti vietējo iedzīvotāju D vitamīna rādītāji, un secināts, ka tos varētu saukt par dramatiskiem.
– Pacientiem, kam pārbaudīts D vitamīna līmenis, pārsvarā rādītāji ir ļoti zemi, 13-17 ng/ml, taču norma ir 30-70 ng/ml. D vitamīns atbild ne tikai par kauliem, bet arī par imunitāti. Jo sevišķi D vitamīna trūkumu izjūt ziemā, kad arī mazāk saulītes. Un jo īpaši bērniem būtu jādomā par D vitamīna uzņemšanu, arī cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, – atzīst Anna Višņova.
Arī Rasma Pujate savā ģimenes ārsta praksē novērojusi, ka katram otrajam pacientam, kas veicis analīzes uz D vitamīna līmeņa noteikšanu, konstatēts nepietiekams tā daudzums. Maziem bērniem D vitamīnu būtu ieteicams lietot profilaktiski. Rasma Pujate uzsver: – Iepriekš noteikti ir jānoskaidro D vitamīna līmenis asinīs, jo pēc tā, vai analīzēs tas parādās zems, vidējs vai pietiekams, ģimenes ārsts izlems par ieteicamo devu. Bez ārsta ziņas noteikti nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos.
Drošības apsvērumi
Kā akcentē mediķi, pirms uzsākt jebkādu uztura bagātinātāju lietošanu, noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, lai izsargātos no alerģijas riskiem, kā arī izvairītos no nelietderīgiem tēriņiem. Īpaši tas jāievēro bērniem un viņu vecākiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, grūtniecēm un sievietēm laktācijas periodā. Turklāt jāņem vērā, ka, patvaļīgi lietojot uztura bagātinātājus, iespējams pārdozēšanas un alerģijas risks, bet tādas norādes kā „dabisks" vai „iegūts no dabiskām izejvielām" negarantē attiecīgā uztura bagātinātāja drošumu un efektivitāti.
Latvijā atļauts izplatīt tikai Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) reģistrētus uztura bagātinātājus, tāpēc pirms uztura bagātinātāja iegādes jāpārliecinās, vai tas ir reģistrēts PVD uztura bagātinātāju reģistrā.
– Nekādā gadījumā uztura bagātinātājus nedrīkst iegādāties tirgū vai internetā! Savukārt, arī par aptiekās nopērkamajiem vitamīniem gribētos teikt – kas par daudz, tas nāk par sliktu. Ja piedomājam pie uztura, aktivitātēm, uzturēšanās svaigā gaisā, var arī iztikt bez liekiem tēriņiem, – atgādina Anna Višņova.
Tāpēc visbūtiskāk pirms uztura bagātinātāju lietošanas būtu izvērtēt, kādi ir jūsu uztura paradumi, vai uzturs ir sabalansēts un tiek uzņemtas visas nepieciešamās uzturvielas, vitamīni un mikroelementi un vai to lietošana ir nepieciešama. Lai pietiekamā daudzumā uzņemtu vitamīnus, mikroelementus un minerālvielas, ieteicams lietot dažādus pārtikas produktus. Veselīgas ēdienkartes pamatā vajadzētu būt graudaugu produktiem, augļiem, dārzeņiem un augu valsts produktiem, jo tie satur antioksidantus, piemēram, flavonoīdus un karotīnus, gremošanas stimulatorus u. c.