Kapu kultūra Latvijā ir īpaša un līdz sīkākajām detaļām gadu desmitu un simtu laikā noslīpēta. Kapusvētki un svecīšu vakari ir tradicionālas vērtības, kas atsevišķos Latvijas novados spēj nozīmes ziņā sacensties ar lielākajiem gada svētkiem, kā Līgo un Ziemassvētki.
Pēdējos gados gan no ārvalstīm nākošu ietekmju, gan racionālu apsvērumu iespaidā ir mēģināts Latvijas kapu kultūrā ieviest jaunus elementus. Kā zināms, kapi pilsētās sāk aizņemt aizvien vairāk teritorijas (Madona nav izņēmums), vecajos kapos ir problēmas ar kapavietu uzkopšanu, vides aizstāvji brīdina par draudiem saistībā ar gruntsūdeņu piesārņošanos, tāpat citi ikdienā dzirdēti apsvērumi liek paraudzīties uz jau ierastās kultūras un apbedīšanas tradīciju alternatīvām. Viena no tām ir nelaiķa kremēšana un urnas ar pelniem guldīšana zemē vai arī noglabāšana kolumbārijā.
Iecere ar ambīcijām
Līdz šim vienīgā vieta, kur Latvijā aizgājējus var kremēt un izvadīt pēdējā gaitā, ir Rīgas krematorija, taču, ja īstenosies aizvadītā gada nogalē reģistrētā uzņēmuma SIA „Madonas apbedīšanas centrs – krematorija" ieceres, Latvija varētu tikt pie otras krematorijas un tā atrastos tieši Madonā, līdzās pilsētas kapiem (objektu plānots izbūvēt netālu no Lazdu ielā esošajām garāžām).
Uzņēmuma pārstāvis madonietis Dainis Bušs ar savu ieceri būvēt krematoriju deputātus iepazīstināja 30. decembra Madonas novada pašvaldības domes sēdē.
– Šobrīd uzņēmums strādā pie projekta „Madonas apbedīšanas centra – krematorijas būvniecība" īstenošanas. Ir izstrādāta skice, kā objekts varētu izskatīties un kur tas atrastos. Nav noslēpums, ka Madonā trūkst kapavietu, savukārt kremēšana Eiropā iegūst aizvien lielāku popularitāti. Ieguvums Madonai būtu jauna kapliča ar plašu atvadu zāli, kas būtu pieejama visiem, krematorija, kā arī projekta otrajā kārtā plānots izveidot kolumbāriju – urnu kapsētu. Pakalpojumi, ko plānojam piedāvāt, ir kremācija un visu ar to saistīto dokumentu kārtošana, kā arī klasisko bēru organizēšana. No pašvaldības finansējums netiek lūgts, vēlamies vienīgi zemes nomas līgumu, kā arī stāvlaukumu, kas pašvaldībai šā vai tā ir jāizveido. Attiecībā uz darba vakancēm – Rīgas krematorijā strādā 25 cilvēki, Madonā tie varētu būt pieci, – pastāstīja Dainis Bušs.
Vaicāts par finansējuma avotu ieceres īstenošanai, Dainis Bušs minēja, ka daļa būs pašfinansējums, bet daļu iecerēts iegūt, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus.
Deputāte Antra Gotlaufa vēlējās zināt par drosmīgās ieceres dzīvotspēju.
– Vai jums ir aprēķini par to, cik liels Madonā varētu būt pieprasījums pēc minētā pakalpojuma? Kā zinām, latviešu tradīcija paredz nelaiķi guldīt zemē, tādēļ ir svarīgi zināt, cik cilvēku varētu izvēlēties jūsu sniegto pakalpojumu. Otrs jautājums – pēc manā rīcībā esošās informācijas, Rīgas krematorija pašlaik nestrādā ar pilnu jaudu. Zinu, ka bija iecere atvērt krematoriju Daugavpilī, kas ir krietni vien lielāka pilsēta par Madonu. Līdz konkrētam rezultātam projekts nenonāca, jo aprēķini rādīja, ka krematoriju būs grūti uzturēt. Cik lielam ir jābūt pieprasījumam, lai jūsu darbība būtu rentabla? – vaicāja Antra Gotlaufa.
Dainis Bušs atzina, ka uzņēmums ir iecerējis darboties ne tikai Madonā.
– Vēlamies aptvert visu reģionu, tas būtu gan Madonas novads, gan kaimiņos esošie novadi. Runājot par Rīgas krematoriju – tā ir noslogota. 2012. gada dati liecina, ka Rīgā tika kremēti 2000 cilvēku. Saskaņā ar mūsu aprēķiniem, pirmajā gadā pēc krematorijas atvēršanas plānojam, ka pakalpojums būs nepieciešams 200 gadījumos, taču, kā jau minēju, tas nav, tikai raugoties uz Madonas pilsētu, bet gan uz reģionu kopumā, – atbildēja uzņēmuma pārstāvis.
Konkurēs ar citiem birojiem
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters akcentēja, ka pašvaldībai nebūtu jādomā par to, cik klientu būs uzņēmumam.
– Pašvaldība ir iegādājusies zemi, un neatkarīgi no tā, būs krematorija vai nebūs, ir jāizveido stāvlaukumi un šī teritorija jāsakārto. Tas, kādu risku uzņemas minētais uzņēmums, ir viņu ziņā, taču mums nevajadzētu arī viņu pārliecību graut, pretējā gadījumā visas ieceres, par ko šobrīd tiek runāts saistībā ar projektu, atskaitot dedzināšanas kameru, būs jāīsteno pašai pašvaldībai. Pašlaik jautājumu skatām informatīvi. Kad izšķirošajā fāzē būs iegājis projekta finansēšanas jautājums, varēsim arī runāt par zemes platības piešķiršanu konkrētā objekta izveidei, – sacīja Andrejs Ceļapīters.
Dainis Bušs piebilda, ka pašvaldība no veiksmīgas ieceres realizācijas būs tikai ieguvēja, jo jauna konkurenta ienākšana tirgū ar konkurētspējīgām cenām uzlabos pakalpojuma kvalitāti, kā arī iedzīvotāju rīcībā būs jauna, laba izvadīšanas zāle, no kuras varēs izvadīt arī tos nelaiķus, kas saskaņā ar tradīcijām tiek guldīti zemes klēpī zārkā, nevis urnā. Uzņēmējs neizslēdza iespēju, ka kāds no apbedīšanas birojiem, kas darbojas Madonā, varētu konkurenci arī neizturēt, taču noraidīja pieņēmumu, ka tirgū paliks tikai viens liels pakalpojuma sniedzējs, kurš diktēs cenas.
Dainis Bušs minēja, ka lētākās procedūras, kas sevī iekļauj gan kremēšanu, gan dokumentu noformēšanu, gan standarta urnas nodrošināšanu u. c. lietas, izmaksas šobrīd tiek plānotas, sākot ar 250 eiro.
– Salīdzinājumam varu minēt, ka Rīgas krematorijā tikai nelaiķa kremēšana vien izmaksā 250 eiro, bet viss pakalpojums kopā minimāli izmaksā vairāk nekā 400 eiro. Krematorijai saskaņā ar likumu urna ir jāuzglabā 45 dienas. Ja šajā laikā nepiesakās tuvinieki, pelni tiek izkaisīti, vai arī, ja kāds par šo pakalpojumu maksā, urna tiek uzglabāta tālāk. Šajā jautājumā redzu labu sadarbības iespēju ar novada sociālo dienestu, jo, nomirstot vientuļajiem cilvēkiem, guldot tos zemē, pēc kāda laika aktualizējas jautājums par nesakoptajām kapavietām, – norādīja Dainis Bušs.
Viņš uzsvēra, ka Eiropas statistikā par to, cik ir krematoriju attiecībā pret iedzīvotāju skaitu valstī, Latvija ar vienu krematoriju uz aptuveni 2,24 miljoniem iedzīvotāju ierindojas vienā no pēdējām vietām. Labākais rādītājs ir Zviedrijai, kur ir viena krematorija uz 130 000 iedzīvotāju.
– Var piekrist, ka šis pakalpojums, jo īpaši reģionos, pagaidām nav ļoti pieprasīts, taču, kamēr nav piedāvājuma, nav arī pieprasījuma. Cilvēki reģionos bieži vien pat nezina, ka ir šāda iespēja, kā arī daudzi nevēlas mirušos piederīgos vest uz Rīgu. Ja pakalpojums būs pieejamāks, kā arī par to tiks sniegta plašāka informācija, arī pieprasījums augs, tādēļ neuzskatu, ka mūsu uzņēmums cenšas īstenot nereālu biznesa ideju, – informatīvā jautājuma izskatīšanas noslēgumā sacīja SIA „Madonas apbedīšanas centrs – krematorija" pārstāvis.
Kopumā iecere, kuras īstenošanai būs nepieciešami vismaz divi gadi, domes deputātu vidū tika uztverta ar atbalstu, lai gan bija dzirdami arī citi viedokļi. Noraidošu attieksmi sēdes laikā pauda Jeuženija Adamoviča, savukārt, Antra Gotlaufa atzina, ka viņai svarīgi būtu iepazīties ar detalizētāku informāciju, kā arī aicināja lēmuma pieņemšanu tik jutīgā jautājumā, kas skar ikvienu Madonas iedzīvotāju, nesasteigt.