Šopirmdien skolas solos pēc ziemas brīvdienām atgriezās skolēni. Pirmās mācību stundas otrajā semestrī ir jau notikušas arī Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolā.
Kā pastāstīja skolas direktors Guntis Lazda, 1. septembra līmeni izglītojamo skaita ziņā joprojām izdodas noturēt, kaut gan objektīvu iemeslu dēļ pilnīgi izvairīties no skolēnu skaita svārstībām jeb migrācijas neizdodas. Tā, piemēram, mācības skolā 1. septembrī uzsāka 174 skolēni, pēc rudens brīvdienām novembrī to skaits palielinājās līdz 180, bet otrajā semestrī mācības turpina 178 izglītojamie.
Vaicāts, vai skolas dzīvi ietekmē iecerētās izmaiņas un jaunās vēsmas attiecībā uz izglītību gan valsts mērogā, gan Madonas novada pašvaldības līmenī, izstrādājot izglītības attīstības programmu 2015.-2021. gadam, Guntis Lazda uzsvēra, ka ažiotāžas Ļaudonas vidusskolā nav un darbs tiek organizēts atbilstīgi Madonas novada pašvaldības apstiprinātajiem normatīvajiem aktiem.
– Tie paredz, ka vidusskolas klasēs izglītojamo skaitam ir jābūt 12, bet pēc valsts jaunajiem standartiem, ja tie tiks pieņemti, to skaits nedrīkstēs būt mazāks par 14. Tad jau rudenī skatīsimies, vai prasības spēsim izpildīt. Savukārt par pamatskolas posmu (1.-9. klase) mums uztraukuma nav vispār. Un arī attiecībā uz Madonas novada pašvaldības izglītības attīstības programmu, kas patlaban tiek izstrādāta, mēs it kā stāvam maliņā: vismaz pagaidām mūs neviens nav aicinājis piedalīties diskusijās, un arī paši neesam izrādījuši iniciatīvu tajās iesaistīties. Tā vietā mēs vienkārši
turpinām strādāt un izglītot jauno paaudzi saskaņā ar spēkā esošo
likumdošanu un normatīvajiem aktiem, – akcentēja Guntis Lazda.
Skolas direktors atzina, ka izstrādāt kopēju izglītības modeli novadā, iesaistot arī lauku skolas, ir nepieciešams: – Tas būtu ļoti labi, ja izdotos izstrādāt šādu modeli perspektīvā, un tas arī viestu zināmu stabilitāti. Manuprāt, traucējošais faktors, līdzīgi kā daudzās citās jomās, ir tas, ka mēs dzīvojam uz tādas kā pulvermucas, kad nav noteiktības un redzējuma, kā būs rītdien, pēc mēneša vai nākamajā mācību gadā.
Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas direktors attiecībā uz skolas nākotni ir optimistiski noskaņots un nezaudē cerības, ka pašreizējais skolēnu skaits nebūt vēl „nav griesti" un to nākotnē, iespējams, izdosies pat palielināt. Viņš minēja vairākas
priekšrocības, kas ļauj skolai piesaistīt skolēnus arī no citiem Latvijas novadiem.
Šai ziņā pozitīvu lomu spēlē skolas internāts, kas tika atklāts 2013. gada rudenī. Skolēnu kopmītnēs visas 16 vietas ir aizņemtas. Internāts ir piepildīts, un par to, ka tika piešķirti nepieciešamie līdzekļi telpu remontam un aprīkojuma iegādei, skolas direktors pateicības vārdus veltīja gan Madonas novada pašvaldībai, gan Ļaudonas pagasta pārvaldei, gan Andreja Eglīša Latviešu nacionālajam fondam un tā priekšsēdētājai Mārai Strautmanei. Pateicoties sadarbībai ar Latviešu nacionālo fondu, skolēniem, kas dzīvo kopmītnēs, tiek apmaksātas arī brokastis un vakariņas. Savukārt Madonas novada dome visiem skolēniem ir piešķīrusi brīvpusdienas.
Pārsvarā kopmītnēs dzīvo skolēni no citiem pagastiem un novadiem, bet iespēja palikt te ir arī ļaudoniešiem. Taču, kā atzīmēja skolas direktors, kopmītni pārvērst par „sociālo māju" gan negribētos.
Kā vēl vienu plusu, kas palīdz skolai piesaistīt skolēnus, direktors minēja arī sporta programmu. Tā ir ieinteresējusi gan skolēnus no Krustpils novada, gan tepat no Mārcienas un Degumniekiem, gan vienu meiteni no Lubānas un vienu puisi pat no
Preiļu puses jeb – citiem vārdiem – Ļaudonas vidusskolas skolēnu kolektīvs aptver diezgan plašu Latvijas ģeogrāfi sko teritoriju.
Raksturojot sporta aktivitātes, skolas direktors pauda nožēlu, ka šoziem Ļaudonā ir diezgan maz sniega un tā pa īstam slēpošanas sezona nevar izvērsties. Arī ledu hokeja laukumā puiši ir jau divreiz lējuši, taču, iestājoties atkusnim, tas ir izkusis;
cerams, ka janvārī un februārī vēl būs gan sniegs, gan sals un būs vēl iespēja ļauties ziemas sporta veidiem.
Savukārt attiecībā uz talantīgāko audzēkņu iespējām pēc 9. vai 7. klases mācības turpināt citās vispārizglītojošajās vidusskolās viņš uzsvēra, ka šķēršļi „gudrākajiem prātiem" netiek likti, ja viņi, piemēram, izsaka vēlēšanos mācības turpināt Madonas Valsts ģimnāzijā vai kādā citā skolā: – Tā ir katra skolēna un viņa vecāku brīva izvēle. Mācīties citur parasti izvēlas spējīgākie skolēni, tie, kuri ne tikai labi mācās, bet arī ir guvuši atzīstamus panākumus gan Madonas novada, gan starpnovadu, gan valsts mēroga mācību olimpiādēs. Mēs, protams,
„ar vienu aci" pasekojam, kā viņiem turpmāk veicas. Priecājamies, ja viņi šos panākumus un sasniegto līmeni spēj noturēt vai pat uzlabot, bet mazliet bēdājamies, ja mācību rezultāti iekšējās konkurences vai kāda cita iemesla dēļ pasliktinās un viņi it kā paliek ēnā.