„Starā" jau iepriekš informējām, ka Madonas novada pašvaldības domes 2014. gada pēdējā sēdē 30. decembrī deputāti informatīvi skatīs jautājumu par Madonas novada pašvaldības izglītības attīstības programmas 2015.-2021. gadam izstrādi.
Kā jau iepriekš varēja prognozēt, diskusija par minēto jautājumu bija ilga (aptuveni divarpus stundas) un tajā neiztika bez emocionāliem uzbangojumiem. Pirms sēdes sākuma deputātus sēžu zāles gaitenī sagaidīja liels skaits Madonas pilsētas 1. vidusskolas pedagogu, no kuriem lielākā daļa, sēdei sākoties, pašvaldības administrācijas ēku pameta. Diskusijā lielākoties attīstības programmas izstrādes jautājums tika skatīts caur vidusskolu prizmu, par kuru reformām atšķirībā no mazajām lauku skolām līdz šim ir diskutēts mazāk.
Madonas novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne, sniedzot informāciju, norādīja, ka 2014. gada decembrī jau ir notikušas pirmās sarunas ar Madonas pilsētas skolu administrāciju par skolu tīkla sakārtošanu Madonas pilsētā. Šis jautājums tika skatīts arī Madonas novada pašvaldības izglītības un jaunatnes lietu komitejā, kā arī tika ievietota plašāka publikācija „Madonas Novada Vēstnesī".
– Visās novada skolās ir sarucis bērnu skaits. Ceturtā daļa klašu komplektu ir apvienotās klases. Tas rada problēmas pedagogiem, jo tiem nav iespējams nodrošināt optimālu slodzi, kā arī apvienotās klases, kā esam pamanījuši, kalpo kā signāls bērnu vecākiem, ka bērnu skaits skolā turpinās samazināties. Mazsvarīgs nav arī pedagogu darba samaksas jautājums. Šobrīd vēl pastāv darba samaksas modelis „Nauda seko skolēnam". Grūti teikt, kāds būs jaunais modelis, taču pašlaik pašvaldība, lai nodrošinātu izglītības programmu vispārizglītojošajās skolās, pedagogiem piemaksā papildu līdzekļus. 2014. gadā astoņiem mēnešiem tie bija 78 000 eiro, savukārt 2015. gadam būtu jau nepieciešami 82 000 eiro, ko ceram samazināt līdz 62 000 eiro. Kā redzam, ieguldījums pedagogu algās no pašvaldības puses ir pamatīgs, un, neko nemainot, tas mazāks nekļūs, – informēja Solvita Seržāne.
Piecas pieejas
Solvita Seržāne atzina, ka visi šie minētie fakti liek domāt par to, ka novads ir nonācis pie atzīmes, kad ir nopietni jādomā par novada izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.
– Izglītības nodaļa ir apkopojusi vairākus dažādos laika periodos izskanējušus viedokļus un priekšlikumus, un šobrīd ir svarīgi koncentrēties, ar kuru no pieejām strādājam tālāk, – norādīja Solvita Seržāne.
Kopumā pieejas Madonas novada izglītības iestāžu tīkla optimizēšanai ir piecas. Tās kopā ar Solvitas Seržānes skaidrojumu tika publicētas „Madonas Novada Vēstnesī" (2014. gada decembra numurā). Pirmā paredz saglabāt visas izglītības iestādes Madonas novadā jeb „nemainīt neko". Turpinot darboties kā līdz šim, vairāk nekā puse novada pamatskolu tikai ar valsts mērķdotāciju nevar nodrošināt skolēniem pamatizglītības programmas pilnvērtīgu īstenošanu, pieaug apvienoto klašu skaits. Šī alternatīva neatbilst vispārējās pamatizglītības mērķiem un uzdevumiem un nespēj pilnībā īstenot valsts izglītības standartā noteiktās prasības. Izglītības programmas īstenošana un vismaz minimālo pedagogu darba samaksas nosacījumu nodrošināšana prasa finansiālu atbalstu no pašvaldības budžeta, ilgtermiņā būtiski samazinot attīstības budžetu. Savukārt vidējās izglītības posms ir sadrumstalots gan izglītojamo, gan finanšu sadalījuma ziņā un neveicina attīstību.
Otrā pieeja nosaka, ka, ņemot vērā reālo situāciju, tiek risināti atsevišķi „sāpīgie" jautājumi un pieņemti pašvaldības lēmumi par konkrētām izglītības iestādēm. Pamatā tomēr saglabājas pirmajā modelī iezīmētās problēmas, un ar dažu jautājumu izskatīšanu, neizvērtējot procesus kopumā, nevar sakārtot izglītības sistēmu novadā.
Saskaņā ar trešo pieeju tiek veidotas „lielās" skolas un „mazās" filiāles ar kopīgu mācību procesa organizāciju. Skolēnam izglītības iestāde, kurā viņš apgūst „pamatpriekšmetus", būtu tuvāk mājām, bet dabaszinātņu un citu mācību priekšmetu, kuru apguvei nepieciešami specializēti kabineti un īpaša materiāli tehniskā bāze, kvalitatīva apguve tiktu nodrošināta labi aprīkotās „lielajās" skolās. Tiktu saglabāta pagasta centra kultūrvide, kopumā novadā samazinātos izdevumi administrācijas darba nodrošināšanai.
Tomēr šādā modelī ir sarežģīts mācību procesa organizatoriskais darbs, un tas nedod būtiskus ietaupījumus esošās infrastruktūras uzturēšanai un investīcijām.
Ceturtā pieeja paredz samazināt vidusskolu skaitu novadā, t. i., vidējās izglītības posmu (10.-12. kl.). Šobrīd tieši šajā posmā ir un arī nākotnē sagaidāms izglītojamo skaita samazinājums. Skolēni tiktu vairāk motivēti izvērtēt savas tālākās izglītības gaitas atbilstoši spējām un interesēm, mērķtiecīgi uzsākot profesionālās izglītības apguvi vai turpinot mācības 10. -12. klasēs, kurās tiktu uzņemti ar labiem un teicamiem mācību sasniegumiem. Īstenojot šo pieeju, tiktu racionāli izmantoti resursi pamatskolas posma (1.-9. kl.) vajadzībām, savukārt vidusskolas posmā būtu iespējams veidot optimālu pedagoģisko darbinieku slodzi.
Piektajā pieejā plānota mērķtiecīga izglītības iestāžu tīkla sakārtošana Madonas pilsētā un pagastos 2-3 gadu laikā visos izglītības posmos: pirmsskola, sākumskola (1.-6. kl.), pamatskola (1.-9. kl.), vidusskola (9.-12. kl.), nodrošinot iespēju iegūt kvalitatīvu un mūsdienu prasībām atbilstošu izglītību, saglabājot pirmsskolas un sākumskolas pieejamību maksimāli tuvu dzīvesvietai. Tiktu nodrošināta pilnvērtīga īstenojamo izglītības programmu apguve, sekmēta skolēnu socializācija un konkurētspēja, panākta optimāla noslodze pedagoģiskajiem darbiniekiem un efektīvs finanšu līdzekļu izlietojums izglītības jomā.
Domes sēdē diskusija plašāk notika tieši saistībā ar pēdējām divām pieejām.
Turpināt pa vecam nevar
To, ka bērnu skaita samazinājums pēdējos gados ir bijis dramatisks un uz plašu jau esošo skolu piepildījumu, jo īpaši vidusskolu klasēs, Madonas novada izglītības iestādēs cerēt nevar, akcentēja arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
– Mums nav izvēles tajā ziņā, ka izglītības sistēmas modelis jāreorganizē, taču ir izvēle – kā mēs to darām. Reforma ir jāveic tad, kad ir nauda, nevis tad, kad tās nav. Mūsu iecerēto reformu var pavadīt finanšu plūsma, jo nākamajā plānošanas periodā izglītības sistēmas reorganizācijai ir iedalīti 162 miljoni eiro un tās pašvaldības, kuras būs sagatavojušas izglītības attīstības plānojumus, savstarpēji konkurējot, uz šo finansējumu varēs pretendēt. Būvējot savu attīstības modeli, noteikti tiks ievērtēta nepieciešamība pēc materiāli tehniskās bāzes sakārtošanas. Noslēdzot reformu, izglītības sistēmai ir jābūt perfekti sakārtotai – tādai, kas atbilst iedzīvotāju pieprasījumam un prognozējamajam skolu piepildījumam. Ja runājam par to, kā to labāk paveikt, mans ierosinājums ir uzreiz atmest pirmo pieeju, respektīvi, nedarīt neko, jo ar to varēsim novilkt gadu, divus, trīs, taču ilgtermiņā tas ir ceļš uz postu, – uzsvēra Andrejs Ceļapīters.
Raugoties uz pārējiem modeļiem, Andrejs Ceļapīters priekšroku deva piektajam, taču neizslēdza, ka ir iespēja pieejas kombinēt, kā arī veidot pilnīgi jaunus piedāvājumus.
Bērnu sadalījums
Madonas novada izglītības darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Dace Caune, komentējot sēdē izskanējušo piedāvājumu pārveidot abas pilsētas vidusskolas, norādīja uz dažām problēmām. Pēc viņas aprēķiniem, būtiski pieaugs bērnu skaits Madonas pilsētas 2. vidusskolā, kas darbosies kā sākumskola, savukārt 1. vidusskolai klašu komplektu un bērnu kļūs mazāk, tādējādi netiks racionāli izmantotas vidusskolas plašās telpas. Pēc viņas domām, novadā būtu arī jāsaglabā vismaz viena skola, kurā bērns var iziet visus izglītības posmus, no 1. līdz 12. klasei, nemainot mācību iestādi.
– Manuprāt, šī pieeja vēl būtu pamatīgi jāpārdomā, kam laika vēl ir gana. Priecājos, ka ir sadzirdēti vairāki priekšlikumi, kas izskanēja sporta un izglītības komitejā, viens no tiem – Madonas izglītības iestādēm jāfokusējas uz sportu. Viena pilsētas izglītības iestāde varētu pastiprināti strādāt ar jaunajiem sportistiem, kas būtu ne tikai Madonas novada bērni, bet spējīgi audzēkņi no visas republikas, – sacīja Dace Caune.
Viņa arī piebilda, ka drīzumā Ministru kabinets beidzot ar saviem noteikumiem definēs to, kādam ir jābūt piepildījumam vidusskolās, un, novadam plānojot reformas, tas būtu jau laicīgi jāievērtē. Pēc pašreizējām prognozēm, lauku vidusskolās klasi varēs nokomplektēt, sākot ar 14 bērniem, pilsētas vidusskolā vienā klasē nedrīkstēs būt mazāk par 18 bērniem, republikas nozīmes vidusskolās, lai atvērtu klasi, jābūt vismaz 22 bērniem.
Sasniedzamie mērķi
Kā jau minēju, uz informatīvā jautājuma izskatīšanu bija ieradušies vairāki Madonas skolu, lielākoties Madonas pilsētas 1. vidusskolas, pārstāvji, kuru vidū bija gan skolas administrācija, gan pedagogi, kā arī audzēkņu vecāki.
Vecāku pārstāvis Marģers Smudzis aicināja, veidojot attīstības programmu, vispirms vienoties par galvenajiem virzieniem.
– Madonas novada budžetā izglītībai kopā ar valsts mērķdotāciju paredzēti gandrīz 9 miljoni eiro, kas ir teju puse no visa budžeta. Vai reforma ļaus šos izdevumus samazināt? Vai, izstrādājot programmu, mēs celsim izglītības kvalitāti, vai galvenais mērķis ir iegūt struktūrfondu finansējumu? Šie ir jautājumi, uz kuriem es vēlētos dzirdēt atbildi izglītības attīstības programmas izstrādes kontekstā, – par programmas mērķiem sēdē vaicāja Marģers Smudzis.
Andrejs Ceļapīters minēja, ka programmas mērķis iekļauj visu minēto, un atkārtoja, ka reforma nav pašmērķis, taču uz rīcību vedina pati dzīve.
– Bērnu skaits ir samazinājies uz pusi. Tāda diemžēl ir realitāte, un mums ir jāpielāgojas jaunajai situācijai. Sabiedrībai nav jāmaksā lieka nauda par tālāku neefektīvas sistēmas uzturēšanu, tādēļ mums ir jāuzbūvē jauns izglītības modeļa piedāvājums, – atgādināja domes priekšsēdētājs.
Domes deputāts un Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktors Valentīns Rakstiņš aicināja izvairīties no nepārdomātas rīcības un sasteigtiem lēmumiem.
– 90. gadu sākumā valsts politikas dēļ daudzviet Latvijā tika likvidēti bērnudārzi. Arī Madonā bija tādi ierosinājumi. Pateicoties man un Normundam Brokam, kas tolaik bijām domes deputāti, šīs iestādes tika saglabātas. Šobrīd redzam, ka Rīgā un citviet valstī tiek būvēti jauni bērnudārzi. Arī mums ir jādomā par to, kā iet soli uz priekšu, nevis atpakaļ. Ja ir iespēja uz Murjāņu skolas slēgšanas rēķina piesaistīt Madonai sportistus, kā arī iegūt struktūrfondu līdzekļus, līdz ar to attīstīties, tad par to ir jādomā, taču, ja vēlamies tikai kaut ko samaisīt kopā jau no esošā –
nav vērts to darīt. Labāk dzīvot pa vecam un gaidīt, kas notiks, – savu viedokli pauda Valentīns Rakstiņš, piebilstot, ka skolas, redzot, ka nevar nokomplektēt klases, pašas būs spiestas rīkoties un domāt par savu attīstību.
Savu vērtējumu par līdzšinējo programmas veidošanas procesu izteica arī Madonas pilsētas 1. vidusskolas direktora vietniece izglītības jautājumos Inese Strode.
– Šodien tik kuplā skaitā esam ieradušies tādēļ, ka vēlamies dzirdēt diskusiju. Iepriekš diemžēl tāda nav notikusi. Dzirdu, ka vairāk tiek runāts tieši par piekto pieeju. Šis modelis ir balstīts uz demogrāfiju, taču ne tikai uz to varam balstīt un vērtēt skolu tīkla attīstību. Jāvērtē arī citi aspekti. Esam daudz domājuši par savas skolas tālāko attīstību, un uz diskusiju esam aicinājuši arī domes deputātus. Diemžēl izglītības un sporta komitejas sēdē viņi šajā jautājumā nebija iedziļinājušies, tādēļ šodien esam klātienē tik plašā sastāvā, lai dzirdētu jūsu domas. Savu viedokli esam sagatavojuši vēstulē, ko deputātiem nosūtījām elektroniski. Iestājamies par to, ka vidusskola jāsaglabā no 1. līdz 12. klasei, kā arī jānodala vispārējā izglītība no profesionālās, – sacīja Inese Strode.
Diskusijas noslēgumā domes priekšsēdētājs aicināja neskaidros jautājumus risināt tieši, komunicējot vai nu ar izglītības nodaļas vadītāju, vai viņu, tas ļaus izvairīties no pārpratumiem. Viņš mudināja rast kopsaucēju un palīdzēt Madonas novadā uzbūvēt labu izglītības modeli, ļaujot saglabāt tās iestrādes un tradīcijas, kas sevi gadu gaitā ir pozitīvi apliecinājušas.
Galīgo lēmumu par konkrēta modeļa iedzīvināšanu Madonas novadā plānots pieņemt šā gada pirmajā pusē.
AGRA VECKALNIŅA foto