Ja tiktu veikta aptauja par 2014. gada notikumu Madonas novada
saimnieciskajā dzīvē, Madonas kombinētās lopbarības rūpnīcas demontāža
un jaunā LPKS "Latraps" graudu pieņemšanas kompleksa izbūve noteikti
iekļūtu šajā sarakstā.
2014. gada 2. jūnijs ir vēsturiskais datums,
kad Madonā tika uzspridzināts 47 gadus vecais, savu laiku nokalpojušais
objekts – 45 m augstā Madonas kombinētās lopbarības rūpnīcas celtne.
Pamazām vien kādreizējās rūpnīcas teritorija tika sakopta, sadrupinot 6000 tonnu būvgružu. Izvesta ir trešā daļa – ap 2000 tonnu, ko pārsvarā aizveda būvnieki.
Izvēloties šo vietu jauna graudu pārkraušanas punkta izbūvei, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" ir radījusi jaunu struktūrvienību – Madonas nodaļu.
– 2014. gadā plānotais ir paveikts, un tas, kas uzbūvēts, ir ļoti daudz, turklāt ļoti ātri. Šī vieta ir pārveidota lauksaimnieku vajadzībām, un par bijušo būvi liecina vairs tikai atlikušās sasmalcināto būvgružu kaudzes, – atzīst Madonas graudu pieņemšanas kompleksa vadītājs Mārtiņš Jansons.
Rudens sākumā Madonas graudu pārkraušanas punkts jau bija nodots ekspluatācijā. To cēla "Mītavas celtnieks", kas jau ir uzbūvējis vairākas "Latraps" graudu pieņemšanas bāzes. Te izveidots graudu pieņemšanas komplekss, lai mūsdienīgos apstākļos varētu pieņemt, uzkraut vagonos un transportēt pa dzelzceļu graudus uz ostas pilsētām – Ventspili, Liepāju, Rīgu. Vērienīgajā projektā LPKS "Latraps" ir ieguldījusi ap pusmiljonu eiro. Veicot torņa demontāžu, šovasar ir uzbūvēta graudu pieņemšanas vieta, uzcelti trīs lieli bunkuri graudiem (katrs bunkurs ir ar 300 tonnu ietilpību), iekārtota laboratorija, pagarināts dzelzceļš, lai varētu izvietot pēc iespējas lielāku vagonu skaitu. Uz dzelzceļa sliežu pievada izbūvēti svari, kas ļauj nosvērt, cik daudz graudu tiek uzpildīts vagonos.
"Latraps" Madonas graudu pirmapstrādes kompleksa vadītājs Mārtiņš Jansons stāsta: – Mēs varam diennaktī pārkraut vagonos apmēram 600 tonnu graudu, un jauda pagaidām ir limitēta. Uz dzelzceļa pievada līdz svariem, kas atrodas zem dzeltenās nojumes, var izvietot maksimums deviņus vagonus. Domāju, ka ar katru ražas sezonu klāt nāks kas jauns. Ir nepieciešams uzbūvēt mitro graudu uzglabāšanas torņus, kalti, arī jaunu graudu pieņemšanas vietu, nojumi u. c. Šogad graudu pieņemšanas sezonā graudus uz Madonas kompleksu veda pārsvarā no kooperatīviem un lielākām saimniecībām, kurām ir kaltes, – no Smiltenes, Balvu novada, protams, LPKS "Barkavas arodi". Madonā var pieņemt tikai izkaltētus graudus. Man projekts ir uz galda gandrīz gatavs, bet "Latraps" attīstības plāns 2015. gadā paredz attīstīt četras vietas (Madonas kompleksa nav šajā "Latraps" sarakstā). Prioritāšu sarakstā Madonas komplekss ir nākamais.
Mārtiņš Jansons uzskata, ka no jaunā objekta ieguvēji būs gan Madonas novada, gan apkārtnes novadu zemnieki, jo tuvumā ir izaudzētās labības pieņemšanas vieta. Iegūs arī Madona, jo par vienu sakārtotu teritoriju pilsētas rūpnieciskajā apbūvē ir vairāk.
Lai rosinātu lauksaimniekus pievērsties labības audzēšanai, liela nozīme būs gan graudu iepirkuma cenām pasaules tirgū, gan valsts un ES atbalstam. Taču jaunajai sezonai minerālmēsli Madonas kompleksā jau pa dzelzceļu ir sagādāti. Ko Madonas kompleksā dara ziemā? Uz šo vaicājumu Mārtiņš Jansons atbild: – Izvestas ir 20 000 t graudu, tā ir tikai puse. Turpināsies noliktavu izvešana, tikko klāt būs kārtējais kuģis. Tas nozīmē, ka graudu vešana turpināsies, lai līdz jaunajai sezonai visi bunkuri būtu tukši.
AGRA VECKALNIŅA foto