Jau otro ziemu laikapstākļi Latviju (un Madonas novads nav izņēmums) ar sniegu tikai paķircina. Ziemas aktīvās atpūtas cienītājus tas sarūgtina, turpretī autovadītājiem un autoceļu uzturētājiem sniega trūkums ļauj atviegloti nopūsties.
Iepriekšējā ziemā pretstatā sniegotajai ziemai pirms diviem gadiem sniega tīrīšanas tehnika uz Madonas novada pašvaldības ceļiem bija maz manāma. Arī šoziem pēc tās klātbūtnes pagaidām nav radusies liela nepieciešamība. Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas ceļu inženieris Edgars Gailums „Staram" minēja, ka šoziem pagastos sniega tīrītāji strādājuši ir vien dažas reizes, un arī ne visos pagastos, neraugoties uz to, visi pagasti ir gatavi situācijai, ja sniegamāte savu maisu vērs vaļā plašāk nekā līdz šim.
– Līgumi ar sniega tīrīšanas pakalpojuma sniedzējiem visos pagastos ir noslēgti. Uz tehnikas vienībām ir aktivizētas pērn iegādātās GPS iekārtas. Pagājušajā nedēļā notika pagasta pārvalžu vadītāju sanāksme, un neviens no pārvaldniekiem neminēja, ka būtu kādas problēmas ar sniega tīrīšanu, – pastāstīja Edgars Gailums.
Ceļu inženieris norādīja, ka saskaņā ar Madonas novada pašvaldības rīkojumu Madonas novada pašvaldības autoceļu un ielu ikdienas uzturēšanas darbu veikšana jāno-drošina, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr. 224 „Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli" prasības un darbu izpildes termiņus, kas attiecīgajai autoceļu uzturēšanas klasei noteikti saskaņā ar tiem.
– Noteikumos minēts, cik bieži konkrētajā uzturēšanas klasē iedalītais ceļš jāatbrīvo no sniega. Pagasta ceļiem, kas visbiežāk ir ar grants segumu, pārsvarā ir piešķirta C un D uzturēšanas klase. Piemēram, D klases autoceļi saskaņā ar MK noteikumiem no sniega jāatbrīvo 4 reizes sezonā. Tiesa, līdzšinējā prakse rāda, ka mūsu novada pagastos ceļu uzturēšana ziemas sezonā tiek veikta labāk, nekā to paredz MK noteikumi. Sniega tīrīšanas pasākumus pagastos kontrolē un organizē pārvalžu vadītāji, – skaidroja Edgars Gailums.
Kontrolēs ar GPS iekārtām
Līdz šim ar sūdzībām par sliktu ceļa uzturēšanu pašvaldībā neviens iedzīvotājs nav vērsies. Lai šādām sūdzībām būtu pēc iespējas mazāk pamata, kā arī pašvaldība varētu izsekot līdzi ceļu fonda līdzekļu izlietojumam, Madonas novada dome pērn novembrī, apkopojot datus par 2012./2013. gada ziemas sezonā sniega tīrīšanai visos novada pagastos un Madonas pilsētā iztērētajiem līdzekļiem, kas bija Ls 242 206 jeb aptuveni divas trešdaļas no visa novada rīcībā esošā ceļu fonda līdzekļiem, nolēma iegādāties globālās pozicionēšanās sistēmas (GPS) iekārtas, kas tika uzstādītas uz sniega tīrīšanas tehnikas. Tiesa, tā kā šī un pagājusī ziema ar sniegu nav bijušas dāsnas, iekārtas „kaujas apstākļos" tā īsti līdz šim vēl nav izdevies pārbaudīt.
– 2012./2013. gada ziemā bija ļoti liels sniega daudzums, un tad vairāk nekā puse no pārvalžu rīcībā esošajiem ceļu fonda līdzekļiem aizgāja sniega tīrīšanai. Šī summa bija pietiekami liela, lai pašvaldība vēlētos kontrolēt līdzekļu izlietojumu. Darbinieki katram sniega tīrītājam līdzi nespēj izskriet un kontrolēt, kurus ceļus tas tīra un cik stundu ceļi tiek tīrīti. Mums bija jāpaļaujas uz pārvalžu vadītāju teikto. Pērn tika nolemts aprīkot sniega tīrīšanas transportu ar GPS iekārtām. Tas atvieglo darbu gan pagastu pārvalžu vadītājiem, gan administrācijai, gan – strīda gadījumā – arī iedzīvotājiem, jo interneta vietnē viegli var pārliecināties, kad un kādā maršrutā konkrētais sniega tīrītājs ir braucis. Nevaru apgalvot, ka kāds no pakalpojuma sniedzējiem norādītu neprecīzu darba laiku, taču, lai no šādām situācijām izvairītos, ir nepieciešams kontroles mehānisms, kas pašvaldībai ļauj pārliecināties par līdzekļu izlietojumu, kā arī sniedz iespēju salīdzināt situāciju, kāda sniega tīrīšanā ir katrā no pagastiem, – argumentus, kādēļ pirms gada pieņemts lēmums par GPS iekārtu iegādi, nosauca ceļu inženieris.
Kopējās iekārtu uzstādīšanas izmaksas un abonēšanas maksa pirmajiem 6 mēnešiem bija 7320 latu. Šajā ziemas sezonā pašvaldībai ir jāmaksā vien par pakalpojuma abonēšanu, kura maksa vienai iekārtai ir 8,61 eiro mēnesī. Kopumā GPS iekārtas ir uzstādītas 55 tehnikas vienībām. Edgars Gailums norādīja, ka līdz šim nopietnu sūdzību par GPS darbību nav bijis. Vasarā uz kādu brīdi esot bijusi apgrūtināta datu pārraide, taču šī problēma ir novērsta.
Darba vēl pamaz
Aronas pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Piekalns laikrakstam pastāstīja, ka šoziem sniega tīrīšanas tehnika darbināta vien testa režīmā, jo īsti sniega, ko tīrīt, vēl nav bijis, taču pagastā ir gatavi situācijai, ja sniegs sāks krist intensīvāk.
– Ar sniega tīrīšanas pakalpojuma sniedzējiem līgumus esam noslēguši. GPS iekārtas uzstādījām jau pērn, bet tās izmēģināt neizdevās, jo sniega nebija daudz, vien martā uzkrita, tad arī bija dažas reizes jādarbina tehnika. Protams, pozitīvi, ka uz tā rēķina izdevās ietaupīt līdzekļus. Pretenziju pret GPS nav ne man, ne uzņēmumiem, kuri tīra sniegu, jo arī to vadībai ir vieglāk kontrolēt savus darbiniekus – cik stundu tie ir nostrādājuši un vai tikuši galā ar uzdoto darbu, – sacīja Andrejs Piekalns.
Jau pāris gadu pašvaldības dome lemj par to, ka pagastos sniegs jānotīra līdz visām viensētām, kuru īpašnieki no šī pakalpojuma nav atteikušies. Andrejs Piekalns atzina, ka šo pakalpojumu iedzīvotāji novērtē.
– Visvairāk apmierināti ir tie, kas dzīvo no pagasta centra attālinātās vietās. Ziemā šiem iedzīvotājiem nav citu variantu, kā nonākt Kusā vai tikt uz Madonu. Būtu nepareizi nogriezt cilvēku no ārpasaules tikai tādēļ, ka paliek nenotīrīti daži simti metru no pašvaldības ceļa līdz viensētai. Runājot par sniega tīrīšanu kopumā, iedzīvotāji lielākoties ir apmierināti ar saņemto pakalpojumu. Gadās pa kādai pretenzijai, taču tās pārsvarā saņemam no centra iedzīvotājiem, kas ir pieraduši pie lielāka komforta. Viensētu iedzīvotāji izturas ar lielāku sapratni, –
pieredzē dalījās Aronas pagasta pārvaldes vadītājs.
Andrejs Piekalns atzina, ka pēc pagājušā gada, kad ceļu fonda maciņš pagastam bargās ziemas iespaidā bijis paplānāks, šogad situācija ir uzlabojusies un arī ceļu ziemas uzturēšanai līdzekļi iekrāti ar nelielu rezervi.
– Naudas nav daudz, taču tās pietiks, lai gadījumā, ja sāk snigt pamatīgāk, mēs varētu norēķināties ar pakalpojuma sniedzēju, – uzsvēra Andrejs Piekalns.
AGRA VECKALNIŅA foto