Izstāde Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs skatāma no 25. oktobra līdz 23. novembrim
„.. Cilvēka lielums ir nevis fiziska, bet garīga kategorija.." – to savā grāmatā par Leo Kokli atgādina mākslas zinātniece Ilze Konstante.
„Nevienu personību nevar izprast bez sabiedriski politiskās dzīves fona, bez konteksta ar apkārtējo pasauli, jo nekas nerodas tukšā vietā. (..) Gadi pēc Otrā pasaules kara, lai cik smagi arī būtu bijuši psiholoģiskā un ideoloģiskā spiediena dēļ, bija bagāti ar daudzu talantu klātbūtni, .. Leo Kokle šajā zvaigznājā ienesa īpašu dzirksti. Kā spožs meteors uzliesmojot, viņš aiz sevis atstāja cilvēkmīlestību un uzdrīkstēšanos sacelties pret likteņa sūtītiem pārbaudījumiem, krāsu prieku un milzīgu optimismu, paceļoties pāri visām bēdām, grūtībām un aizvainojumiem." (Ilze Konstante „Leo Kokle. 1924-2014", monogrāfisks albums, izdevniecība „Neputns", Rīga 2005)
Par „atkušņa" romantiķi Leo Kokli reiz nosaucis mākslinieks Ojārs Ābols, mākslas zinātniece Sarmīte Sīle, savukārt, tā nosauca pašlaik skatāmo izstādi Dailes teātra Mākslas telpā (2. stāva foajē). Hruščova „atkušņa" laikā pēc 1953. gada daudzi mūsu mākslinieki izpaudās aktuālajā „skarbajā stilā", bet Leo Kokles glezniecība ir gaiša, jutīga, vienkārša un skaidra.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 22.10.2014.
Materiālu sagatavoja
INESE JAKOBI