Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Dzejas diena uzplaukst Madonā

Redakcija

Autors • 19.09.2014.

Dzejas diena uzplaukst Madonā
Burtu lielums

„Dzeja pievelk!" – ar šādu devīzi šoruden Latvijā risinās festivāls „Dzejas dienas 2014". Laikā no 4. līdz 18. septembrim festivāla ietvaros Rīgā notikuši gandrīz 40 pasākumu, bet papildus tiem, kā katru gadu, vairāk nekā 100 notikumu ir visā Latvijā. Viens no tiem – krāšņa un iedvesmojoša Dzejas diena Madonā.

Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītais projekts „Mijiedarbība un mērogs: autors-lasītājs-aktieris-māk­slinieks – Dzejas dienu pasākumā Madonā" 15. septembrī īstenojās novada bibliotēkā. Sarīkojumu vadīja dzejas brīnumpatriote Sarmīte Radiņa, un viņas iepriekš sastrādātais kopā ar dažādu paaudžu dzejas interesentiem (bērniem, vidusskolēniem, pieaugušajiem rotu meistariem) bija radoši blīvi un daudzveidīgi. Daudz bija arī ciemiņu, varbūt pat par daudz vienam vakaram, lai neizsējoties varētu ļauties dzejas intīmajai balsij un ieplūst tās universālajā patībā.
Kā zināms, Dzejas dienu titulfigūra Madonā bija mūsu novad­nieks – dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs, atdzejotājs Leons Briedis. Autora bērnu dzejoļus sarīkojuma ievadā deklamēja Madonas pirmsskolas izglītības iestāžu „Saulīte", „Kastanītis", „Priedīte" audzēkņi, vēlāk jau savā interpretācijā dzeju lasīja Leons Briedis un Latvijas teātru aktieri – novadnieki: Baiba Broka (Jaunais Rīgas teātris – Mārciena), režisors Normunds Griestiņš (Ģertrūdes ielas teātris – Madona), Rihards Lepers (M. Čehova Rīgas Krievu teātris – Varakļāni) un Māris Bezmers (Valmieras teātris – Madona).
Brīnišķi bija baudīt Baibas Brokas klasisko dzejas vārdojumu, būt pārsteigtai no neformāļa Normunda Griestiņa tik dziļā dzejteksta atminējuma, ļauties Riharda Lepera vīrišķajai balss stīgai un Māra Bezmera tautiskajai ģitāras spēlei, kas auditoriju atraisīja dziesmai. Savu spēcīgo noskaņu sarīkojumā ienesa arī mūziķis Uldis Kākulis, viens no Latvijas folkmūzikas pārstāvjiem, kas akcentēja, ka dzejolī un dziesmā bieži ieskanas mūžība un mūsu saknes. Izdziedot šādas dziesmas, mūziķī rodas pārliecība – Latvijai un latviešu tautai lemts saules mūžs.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 19.09.2014.

Autore: INESE ELSIŅA

OĻĢERTA SKUJAS foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px