Šis rudens bagātina ar iespējām tikt uzrunātiem, ja tikai ļaujamies, ja izbrīvējam mirkli laika, lai lasītu, lai ieklausītos.
10. septembris – tikšanās ar Andu un Elīnu Līcēm Madonas novada bibliotēkā. Divu puķu saziedēšanās, kas viena otrai neskauž, vien zied. Acu gaišumā, dzejas vārdos, Elīnas muzicēšanā. Prieks, ka, pateicoties Madonas novada domes atbalstam, bibliotēkas saņēma krājumā Andas Līces jauno redzējumu grāmatu „Lielais lakats", kas jau kļuvusi par bibliogrāfisku retumu. Vērām to vaļā, ieklausoties autores teiktajā par savstarpējo tikšanos – apputeksnēšanos, kas notiek, ja ir tai pareizais vējš un pareizais laiks. Grāmatā – emocijas, redzējumi, vajadzība pēc siltuma, vietas piederības izjūtas, garīguma, vērtību un lietu kārtības, paaudžu sazemēšanās, brīnīšanās par dzīvi, kas uzziedina dvēseli. Grāmatā – redzējumi par to, ka skolās nav mācību priekšmeta, kas cilvēku izglīto par lasītāju, klausītāju, skatītāju, par ikdienas un dzīves nogurušiem skolotājiem. Grāmatā – mana un Tava Latvija – zem putna, debesu, Dieva spārna, zem Lielā lakata četriem stūriem –
gada, mūža laikiem, it kā tikai 365 dienas, bet cik daudz tajās var notikt. Grāmatā – mūsu laiks, A. Līces laiks: „Mans laiks. Man patīk mans laiks: kā sacukurojies medus tas nezaudē nedz smaržu, nedz garšu."
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 19.09.2014.
Autore: SARMĪTE RADIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto