– Kā vērtējat to, ka EP deputāts Andrejs Mamikins nosūtījis vēstuli EK prezidentam Barrozu vēstuli ar lūgumu atcelt pret Krieviju noteiktās sankcijas? Izskanēja arī ziņa, ka Nils Ušakovs iecerējis doties uz Maskavu, lai lūgtos atstāt Latvijas preces lielveikalos izvietotajos stendos. Kā jūs vērtējat šādas atsevišķu amatpersonu iniciatīvas? – vakar vaicājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Laima no Madonas: – Es domāju, ka mums ir jāpastāv par sevi un nekādā gadījumā nevajag liekties Krievijas priekšā. Jābūt stingriem savos uzskatos, lai cik grūti arī tas būtu šajā situācijā, kad Krievija ir noteikusi savas ekonomiskās sankcijas. Vienkārši uzņēmējiem jāmeklē citas iespējas. Krievija nekad nav bijis uzticams partneris. Savukārt mums savējie ražotāji ir jāatbalsta, pērkot vietējos ražojumus, nevis, piemēram, lietuviešu vai poļu.
Gita no Kalsnavas: – Manuprāt, ir jāstāv stingri savās pozīcijās, nevis kaut kādā veidā jālūdzas. Izdzīvos arī mūsu zemnieki, ir jau bijuši mums arī sliktāki laiki.
Andis no Madonas: – Jāstāv stingri noteiktajās pozīcijās, un nekāda tur lūgšanās vai vēstules galīgi nav pieņemamas. Es domāju, ka sankcijas pret Krieviju sakarā ar viņu agresiju Ukrainā vajadzēja pieņemt uzreiz, nevis tik ilgi vilcināties, izsakot tikai nosodījumu. Krievija jau nekad nav bijusi prognozējama, taču mēs esam sīksta tauta.
Vizbulīte no Madonas: – Nē, lūgties nekādā gadījumā nevajadzētu. Ir jāpaliek savās pozīcijās stingri, bet ir jāskatās, lai arī mēs neciestu milzīgus zaudējumus. Manuprāt, Eiropas Savienība varētu sniegt lielāku atbalstu. Mēs te, Latvijā, vieni paši neko daudz atrisināt nevaram. Bet piekāpties Krievijai noteikti nevajadzētu, jo viņi tik agresīvi ir izrīkojušies ar Ukrainu un negrasās to pārtraukt.
Agris no Madonas: – Grūti uzreiz tā atbildēt. Krievi jau tāpat te ir vai pusi Latvijas nopirkuši. Es vairāk uz to visu raugos no tāda skatpunkta, lai es saviem bērniem varētu nodrošināt nākotni, lai viņiem būtu, ko ēst, lai mums būtu darbs. Nu ko mēs ar to brīvību panācām? Es, piemēram, strādāju Rīgā „Latvijas finierī" un ļoti izjūtu ES likumus un direktīvas uz sevi. Principā, arī Eiropa mums diktē savus noteikumus – likvidējām cukurfabrikas, aizaudzējam pļavas, jo par to maksā.
Aptauju veica
BAIBA MIGLONE