Šonedēļ, 23. augustā, aprit 25. gadskārta kopš dienas, kad Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – sadevās rokās, lai paustu savu nostāju par brīvu tautu un garu, kopīgi pieprasot Molotova-Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu publisko atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu, izveidojot vēsturisko pasaulē garāko „cilvēku ķēdi" – „Baltijas ceļu". – Kā atceraties šo laiku pirms 25 gadiem? – vaicājām vakar Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Ruta no Madonas: – Šķiet, todien bijām aizņemti kādās sacensībās, bet tās izjūtas un pacilātība bija vienreizēja. Manuprāt, arī šobrīd cilvēkus vajadzētu kā īpaši uzrunāt – gan tos, kas toreiz piedalījās „Baltijas ceļā", gan jauno paaudzi, – it sevišķi tagad, kad rudenī tuvojas Saeimas vēlēšanas, lai mēs izvēlētos pareizos cilvēkus, kuri tiešām vēlas palīdzēt Latvijai šajā grūtajā laikā.
Anita no Ošupes: – Pati „Baltijas ceļā" nepiedalījos, jo nebija tādas iespējas aizbraukt, bet sirdī gan biju tur ar visiem kopā. Tas bija ļoti saviļņojoši un pacilājoši, pat tagad asaras acīs saskrien atceroties. Es domāju, ka tautas saliedēšanai arī šobrīd vajadzētu kādu līdzīgu akciju. Ne jau gluži tādu, bet noteikti vajadzētu – tas bija ļoti vienojoši. Nē, vilšanās gan nav – neatkarību esam atguvuši, tagad tikai tā jānosargā.
Silvija no Lubānas: – Pati „Baltijas ceļā" nepiedalījos, un, skatoties televīziju, neteiksim, ka mani tas īpaši aizkustinātu, taču idejas, par ko toreiz tik daudzi cilvēki iestājās, bija pareizas. Manuprāt, arī šobrīd vajadzētu kaut ko darīt cilvēku saliedēšanai. Daudzi nesaprot, cik svarīga ir brīvība un neatkarība, mēs nekādā gadījumā nevaram savu valsti atdot, piemēram, Krievijai un pieļaut veco laiku atgriešanos.
Arvīds no Gulbenes: – Pats tobrīd strādāju. Televīzijā gan paskatījos. Manuprāt, tie ideāli, par ko toreiz ļaudis stāvēja „Baltijas ceļā", tikai daļēji ir piepildījušies. Bet tautas saliedēšanai kaut ko noteikti vajag. Atcerieties, toreiz uz barikādēm – visi stāvēja, neatkarīgi no tautības. Tas ir ļoti svarīgi.
Mārīte no Ērgļiem: – Tas bija nemierīgs, bet pacilājošs laiks. Man tieši oktobrī piedzima dēls, un mēs ar vīramāti spriedām, kā būs. To atkārtot nevar, bet kaut kādu vienojošu momentu arī šobrīd tautai vajadzētu. Tagad, protams, ir cita politiskā situācija, bet tautas vienotība visos laikos svarīga.
Aptauju veica
BAIBA MIGLONE