– Vai jūs skatāties pasaules čempionātu hokejā? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Lubāniete Inta: – Pārāk cītīgi to neskatos, bet pirmo Latvijas spēli pret Somiju redzēju. Kaut arī neesmu hokeja fane, mūsējo panākums sagādāja patīkamas emocijas. Tā bija negaidīta uzvara, kas pārsteidza daudzus. Pats galvenais mūsējiem arī turpmāk būtu saglabāt vietu elites grupā. Arī Teds Nolans varētu palikt izlases trenera amatā.
Madonietis Vilis: – Protams, spēles ar Latvijas izlases piedalīšanos skatos. Tā sestdien, izcīnot uzvaru, sagādāja patiešām patīkamus brīžus. Un tādi brīži noteikti būs vēl. Šogad 9.-10. vietu Latvija izcīnīs noteikti, bet par to arī būs kārtīgi jāpacīnās. Neviena izlase uzvaru uz paplātes nepienesīs, vājas komandas jau pasaules čempionātos nespēlē.
Dzintars no Sauleskalna: – Somus uzvarējām pirmo reizi, bet reiz tāds brīdis pienāk katrai komandai, pret kuru spēlē mūsējie. Mēs gan neesam superkomanda, kas visas izlases varētu uzvarēt vienā čempionātā, bet bez cīņas nepadodamies un savu vienmēr paņemam. Šogad droši vien izcīnīsim 10. vietu, bet, ja veiksies, varam iekļūt arī astotniekā. Teds Nolans ir labākais treneris, kāds jebkad Latvijas izlasei ir bijis, tomēr apvienot prestižo darbu, vadot NHL klubu, ar Latvijas izlases trenera darbu ir diezgan grūti.
Gatis no Lubānas: – Somus uzvarējām, bet Vācijai, iespējams, zaudējām tāpēc, ka mūsējie nepaspēja atpūsties un ar vāciešiem bija jāspēlē jau nākamajā dienā. Un arī par dažiem tiesnešu lēmumiem, it sevišķi attiecībā uz piespriesto „bullīti" pēdējās minūtēs, var diskutēt. Es pieļauju, ka mūsējie, tāpat kā Sočos, varētu būt astotie.
Jānis no Kalsnavas: – Šad tad hokeju paskatos. Man ļoti patika, kā sestdien pieveicām somus. Šajā sezonā sākam izjust trenera Teda Nolana darba augļus. Cerams, ka Lipmans viņu atstās šajā amatā. Tas nekas, ka viņam tagad aiz okeāna ir jātrenē arī klubs. Kāpēc būtu jāmaina treneris, ja Latvijas izlase viņa vadībā spēlē ar pozitīvu iznākumu?
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA