– Vai jūs šodien esat jau kādu izjokojuši, un vai jums vispār patīk 1. aprīlis – Joku jeb Smieklu diena? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Anatolijs no Salaspils: – Tā ir ļoti laba tradīcija, man tā patīk jau daudzus gadus. Esmu izjokots pats, un esmu arī izjokojis citus, es vispār esmu liels humorists. Taču šogad joki nav prātā, tāpēc nevienu pat necenšos izjokot, un mani arī neviens nav izjokojis. Esmu ukrainis, mani radi dzīvo Ļvovā, un visas manas domas ir pievērstas viņiem. Cerams, ka ASV un Krievijai tomēr izdosies vienoties par konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā.
Sandris no Lubānas: – Kā jau Smieklu dienā, arī mēs tajā nedaudz pajokojam. Internets jau ir pilns ar jokiem, bet pats šodien vēl nevienu neesmu izjokojis. Savu reizi ir gadījies, ka arī mani kāds izjoko, bet to vienmēr esmu uztvēris ar humoru un smaidu.
Lazdonietis Jānis: – To, ka šodien ir Joku diena. Kādreiz izjokošana bija ļoti populāra. Visvieglāk jau izjokot, kaut kādā veidā otru piemānot, tikai, protams, uzreiz pasakot: „April, april!", lai tūlīt būtu saprotams, ka tas ir bijis tikai aprīļa joks.
Ojārs no Lazdonas: – Man izjokošana sanāk ļoti labi. Šodien esmu izjokojis jau trīs cilvēkus, bet mani gan vismaz pagaidām nav izjokojis neviens, kaut gan ir mēģinājuši to darīt. 1. aprīlī pie tā es vienmēr piedomāju, līdz ar to citiem parasti mani nesanāk izjokot vai piemānīt, kaut gan dažas tādas reizes ir bijušas. Smieklu diena, manuprāt, ir ļoti laba tradīcija, dzīvē jau ļoti liela nozīme ir smaidam un humoram, nevar visu laiku dzīvot ar nokārtu degunu.
Varakļānietis Aldis: – Šodien esmu jau izjokots. Izjokot mani šoreiz pirmajiem izdevās draugiem, bet arī mēs savā ģimenē labprāt šajā dienā izjokojam cits citu. Mums tā ir jau kļuvusi par tradīciju.
Varakļāniete Ilze: – To, ka 1. aprīlī daudziem patīk citus izjokot, it kā atceramies, bet tai pašā laikā draugi jau vienmēr atrod kādu iespēju izjokošanai. Bet tas nav nekas slikts, tas dzīvi padara tikai interesantāku.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA