Tā uzskata DIĀNA CEPURNIECE, pašvaldības aģentūras "Cesvaines tūrisma centrs" vadītāja, kam šajā amatā rit pirmais gads. Gluži kā skolā vadītāja darbu iesāka 1. septembrī. Iemaņas tūrisma jomā pamazām veidojas, jo iesāktais darbs tiek turpināts ar aizrautību un ieinteresēti. Palīdz arī vēstures zināšanas, pieredze gida darbā, komunikācijas spējas.
– Cesvaines tūrisma centra vadītāja esmu kopš 2013. gada 1. septembra. Uz šo amata vietu bija izsludināts konkurss, jo iepriekšējā vadītāja nolēma mainīt dzīvesvietu. Pirms tam jau 2012. gada vasarā strādāju Cesvaines pilī par gidi un 2013. gada vasaras sezonā biju vadītāja pienākumu izpildītāja, – atceras Diāna Cepurniece. Mūsu saruna notiek tūrisma centrā, kas atrodas Cesvaines pilī.
– Pastāstiet, kā dzīves ceļš ir aizvedis jūs uz Cesvaini?
– Esmu dzimusi un augusi Madonas novadā, saknes ir Sarkaņu pagastā. Bērnībā dzīvojām pie Breses kalna. Kādreiz mamma strādāja toreizējā Sprīzdānu dārzniecībā par vadītāju. Mācījos Sarkaņu pamatskolā, pēc tam beidzu vidusskolu Madonā un iestājos Rēzeknes Augstskolā, kur studēju vēsturi, kultūras vēsturi. Jau kopš pamatskolas man patika vēsture, un, mācoties Madonā, arī veicās ar labiem vēstures skolotājiem – Maritu Kazakeviču, Jāni Vocišu. Pēc tam dzīve iegrozījās tā, ka pārcēlos dzīvot uz Cesvaini, sāku strādāt Cesvaines internātpamatskolā par audzinātāju, bet man piedāvāja mācīt arī vācu valodu (tobrīd vēstures skolotāja nevajadzēja). Vācu valodu biju jau mācījusies, bet vēl iestājos Latvijas Universitātē, kur apguvu otru specialitāti un saņēmu vācu valodas skolotāja diplomu. Pēc tam piedzima meita, bet vēlāk sāku strādāt Madonas pilsētas 2. vidusskolā par mācību pārzini sākumskolā, paralēli vadīju arī vēstures, kultūras vēstures stundas, ko mācīja arī kolēģe Valda Bērziņa. Arī tagad vēl vienu dienu nedēļā strādāju Madonas pilsētas 2. vidusskolā, kur ir ļoti jauks kolektīvs. Pamatdarbs man tomēr ir Cesvaines tūrisma centrā. Tūristu plūsma Cesvainē vairāk sākas vasarā, bet tad skolā ir atvaļinājums. Arī divas iepriekšējās vasaras esmu bijusi gide Cesvaines pilī, kur ļoti noderēja arī vēstures zināšanas.
– Vai tagad par Cesvaini ir vajadzīgas arī jaunas zināšanas?
– Par Cesvaini daudz informācijas biju apguvusi jau laikā, kad studēju Rēzeknes Augstskolā, arī bakalaura darbu rakstīju par Cesvaini, par Cesvaines pili. Šajā tēmā visu laiku esmu iedziļinājusies, gājusi cauri, nav tā, ka, sākot strādāt Cesvaines tūrisma centrā, viss bija jāapgūst no jauna. Tiem, kas šeit mācījušies, jo te bija skola, varbūt ir cita attieksme pret pili. Tā kā es te neesmu mācījusies, man pils nesaistās ar vārdu "skola". Daudzi cesvainieši, kas te gājuši skolā, vēl vārdus "pils" un "skola" lieto kā sinonīmus. Jaunajai paaudzei, kas zinības apgūst jaunajā skolā, Cesvaines pils ir pils.
– Kas tagad atrodas Cesvaines pilī, ko varat piedāvāt Cesvaines apmeklētājiem?
– Pils rietumu spārnā atrodas mūzikas skola. Pretējā spārnā ir izstāžu zāles, kur muzeja speciāliste maina ekspozīcijas. Pils centrālā daļa gaida savu kārtu, jo tur vēl vajadzīgi daudzi atjaunošanas darbi. Interesentiem ir iespēja ielūkoties pils pagrabos, uzkāpt tornī, kur stārķi uzvijuši ligzdu. Esmu atbildīga par tūristu uzņemšanu un ekskursijām, man ir arī palīgi – Cesvaines gidi, kas strādā jau daudzus gadus, var pastāstīt par Cesvaines un pils vēsturi. Mums, gidiem, ir arī skaisti tērpi – vēsturiski 19. gadsimta kostīmi, lai tūristiem rastos papildu interese. Vasarā paralēli iznāk strādāt pat diviem, trim gidiem, jo vienlaikus ierodas vairākas ekskursantu grupas. Pilī, sākoties sezonai, ir iespēja arī iznomāt telpas, lai nosvinētu kāzas, jubilejas, uzklātu šampanieša galdu, ir savi mūziķi, kas nospēlēs pirmo valsi. Jaunums ir arī kāzu ekskursija, kad, ejot cauri pilij, notiek dažādi pārbaudījumi 19. gadsimta muižas stilā. Taču ekskursijas nav tikai pilī, bet arī kādreizējā muižas kompleksā. Gids stāsta un ved arī uz kādreizējo zirgu stalli, uz tējas namiņu, klētīm, kur atrodas mākslas salons "Divi torņi", uz pils parku, iepazīstina ar Cesvaines luterāņu baznīcu. Vasaras sezonā nakšņošanas iespējas piedāvā Cesvaines internātpamatskolā. Mums ir arī viesu mājas: "Divi spilveni", "Pie sievasmātes", kur var pasūtīt arī maltīti, var doties uz Grašu pili.
– Kā ir ar Cesvaines pils noslēpumaino Balto dāmu?
– Jā, pils ir slavena ar nostāstiem par Balto dāmu, kas it kā iznākot uz pils centrālā balkona pēc pulksten 12 naktī. Pati neesmu to redzējusi, bet ziemā, kad nav neviena arī mūzikas skolā, reizēm esmu dzirdējusi kaut kādas skaņas, trokšņus, it kā kāds ietu, aiztaisītu durvis. Visām vēsturiskajām pilīm un muižām ir sava noslēpumainība. Leģendas un nostāsti ir ļoti saistoši, un pagājušajā gadā pilī mums bija sarīkota "Leģendu nakts". Plānojam šo pasākumu arī šogad. Šo akciju izsludināja Latvijas Piļu un muižu asociācija, lai vairāk pievērstu cilvēku uzmanību kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas atrodas mums līdzās.
– Tūrisma gadatirgū "Balttour 2014" piedāvājāt arī Cesvaines jauno karti.
– Karte ir jauna, un tajā var aplūkot, ko ceļotājs var darīt Cesvainē un Cesvaines novadā, ir vēsturiskās vietas, to apraksti, bet maršruti veidoti sadarbībā ar citiem novadiem. Nav vajadzības izstrādāt atsevišķu maršrutu mazam novadam, tāpēc cenšamies iekļauties dažādos Vidzemes maršrutos. Tūrisma sfēra paver daudz iespēju, un, manuprāt, tūrismam nav robežu. Ir tikai jāizdomā un jādarbojas. Man šī joma ir kas jauns, ļoti laba sadarbība ir izveidojusies ar Madonas novada pašvaldības tūrisma speciālisti Sanitu Somu, arī ar Ērgļu, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas TIC. Mums ir kopīgs maršruts "Apceļo Vidzemes augstieni!". Akcija sāksies 1. maijā, aicinot ceļot pa šo maršrutu, un no 24 objektiem interesentiem jāpaviesojas vismaz 12 vietās. 27. septembrī, kad ir Pasaules tūrisma diena, plānojam sarīkot akcijas noslēguma pasākumu Cesvaines pilī. Plānotas arī labdarības akcijas, kas palīdzētu pils atjaunošanai.
– Cesvaines pilī katrreiz var ieraudzīt kaut ko jaunu.
– Tāpēc jau mums ir jāstrādā, lai viss mainītos, lai notiktu izstādes, radošās darbnīcas, pasākumi. Galvenais, lai cilvēki brauktu pie mums uz Cesvaini un vestu līdzi draugus, lai tūrisma objekti arvien būtu saistoši Latvijas apceļotājiem. Šogad atkal būs Muzeju nakts, Jāņu ielīgošana, Cesvaines pilsētas svētki, pils parka svētki, festivāls "Teātris pagalmos" un citi pasākumi.
– Vai pašai arī izdodas paceļot?
– Ceļot ļoti patīk, un, ja vien būtu vairāk iespēju, to darītu biežāk. Esmu bijusi Skandināvijas valstīs, Rietumeiropā – Vācijā, Beļģijā, Francijā, Polijā. Katrai vietai savs skaistums un pievilcība, bet ir labi apzināties, ka manas mājas ir Latvijā. Ik vasaru izvēlos kādu vietu Latvijā, kur neesmu bijusi, jo te ir vēl tik daudz, ko redzēt un no jauna iepazīt.
Arī dēls Reno, kas mācās Murjāņu sporta ģimnāzijā un ar panākumiem piedalās dažāda mēroga vieglatlētikas sacensībās, un meita Elizabete, kas mācās Cesvaines vidusskolas 1. klasē, priecātos, ja kaut kur varētu aizbraukt visi kopā.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto