– Vai jums patika Soču Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, un kādi ir jūsu iespaidi par pirmajiem Latvijas olimpiešu startiem? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madonietis Jānis: – Tā visumā bija skaista. Man, protams, nepatīk visi tie socsimboli, bet tāda diemžēl ir Krievijas vēsture. Domāju, ka atklāšanu nav ko daudz kritizēt, jo, ja to grib darīt, katrai valstij jau var atrast, kur piekasīties. Pagaidām no mūsējiem labākais ir A. Rastorgujevs, jo izcīnīt vietu pirmajā septiņpadsmitniekā, kad no citām valstīm startē tik daudz „asu", īstenībā ir ļoti augsts rezultāts. Savukārt pieredzējušais M. Rubenis varbūt tomēr varēja nobraukt labāk.
Madonietis Valdis: – Cerības īsti neattaisnojās. Katrā ziņā ir redzētas interesantākas ceremonijas. Piemēram, man patika Sidnejas Olimpisko spēļu atklāšana, tāpat Londonas – ar humora piešpricīti. Visvairāk man nepatīk, ka olimpiādes no sportistu svētkiem ir pārvērtušās par politisku pasākumu. Savukārt pirmie Latvijas olimpiešu starti atbilst viņu spējām. Es regulāri sekoju līdzi biatlona sacīkstēm, tāpēc zinu, ka pasaulē ir vismaz divdesmit sportistu – gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē, no kuriem pie apstākļu sakritības jebkurš var izcīnīt medaļas.
Madonietis Māris: – Man tā patika, bija pietiekami krāšņa. Iespaidīgas ir arī sporta celtnes Sočos, bet no sacensībām vairāk sekoju tām, kur startē mūsējie. Vairāk biju cerējis uz kamaniņu braucējiem, M. Rubeni, kam pēdējais brauciens gan izdevās ļoti labs. Skatos arī hokeju, biatlonu.
Gunārs no Liezēres: – Es, tā teikt, skatījos ar vienu aci. „Spīdīgo mantiņu" bija daudz, ārēji jau visu var sataisīt krāšņi. Savulaik arī mums padomju armijā lika krāsot zāli, lai tikai būtu, ko priekšniecībai parādīt. Pārāk cītīgi nesekošu arī olimpiskajām sacensībām.
Madonietis Janeks: – Atklāti sakot, man nepatika. Pašķidri – atklāšanas ceremonijā vajadzēja atspoguļot vairāk notikumu. Protams, tagad skatīšos arī sacensības skeletonā, hokeju. Vajadzētu tikt arī pie medaļām, bet tad jau redzēs, kā būs.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA