29. janvārī Madonas katoļu draudzes namā sākās pirmā Alfa kursa dalībnieku nodarbība.
22. janvārī Madonas muzeja izstāžu zālēs interesenti tika aicināti uz Alfa kursa svinībām, kur atziņās dalījās iepriekšējie kursanti, kā arī viesis – dziedātājs Jānis Kurševs. 18. novembrī Madonas sporta centrā solistu dzirdējām rokoperas „Lāčplēsis" izrādē, šoreiz Jānis Kurševs dalījās pārdomās par savu garīgo ceļu.
– Neesmu uzzīmējis ticības diagrammu, bet varu teikt, ka vienmēr esmu jutis dievišķo klātbūtni, – sanākušajiem uzsvēra dziedātājs. – Esmu padomju laika produkts: oktobrēns, pionieris; tētis un mamma strādāja kolhozā (tētis – uz kombaina, mamma – kordiriģente). Vārds „Dievs" mūsu ģimenē skanēja maz, bet vienmēr jutu, ka Dievs kaut kur ir. Varbūt tas nāk no bērnības, kad tiku nokristīts… Uzaugu Tērvetē, padomju laikā, bet vide bija ļoti latviska, nacionāla. Klausījos, kā tēvs stāsta par kaujām, kurās zemgaļi cīnījušies pret krustnešiem, nosolījos – izaugšu liels, aizbraukšu uz Vāciju un atriebšos. Stereotips izveidojās arī par baznīcu, pat brīnos, kā manī uzauga ticības asns. Tas notika 14 gadu vecumā, kad tētis bija aizbraucis uz barikādēm, bet mēs ar mammu un māsām skatījāmies televizoru un pēkšņi – Bastejkalnā šauj. Pārņēma tāds iekšējs drebulis, bet tai pašā laikā manī piedzima karsta lūgšana, lai tētis dzīvs atbrauktu mājās. Nosolījos – ja tēvs atbrauks un Latvija būs brīva, es, Dievs, Tev ticēšu. Tētis atbrauca, viss pagriezās uz labu, bet to karsto izjūtu es vienkārši aizmirsu.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 31.01.2014.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto