– Kādas ir jūsu domas par Eiropas Komisijas (EK) prasību aizliegt koksnes izmantošanu pārtikas produktu kūpināšanai, un vai spēsit atteikties no tādiem gardumiem kā koka dūmos kūpināta gaļa, desas, vistiņas, zivis? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Rasma: – Mums Latvijā žāvējumus noteikti vajadzētu saglabāt. Tie taču mums ir no sentēvu laikiem, laukos jau katram bija žāvētava. Dzirdot šīs runas par EK prasībām, atminējos, kā laukos gaļu žāvēja mammīte un cik tā bija garšīga. Un tad iedomājos, cik tas tomēr būtu briesmīgi, ja šādu žāvējumu vairs nebūtu.
Agnese no Rīgas: – Katrā ziņā tie žāvējumi, kas ir Latvijā, man garšo, tie ir ļoti labi. Man grūti teikt, cik šī EK prasība ir pamatota, es šajā jautājumā tik ļoti neesmu iedziļinājusies, bet, protams, benzopirēns nekas labs nav. Iespējams, ja samazinātu tā īpatsvaru, varbūt garša nemaz tik būtiski nemainītos, varbūt gaļas pārstrādātājiem patiešām tam jāveltī lielāka uzmanība, jo ēst veselīgi, protams, nav nekas slikts.
Madonietis Edgars: – Žāvējumus uzturā, protams, izmantojam. Kurš tad neēd gaļu? Bet par to, lai šī EK prasība nestātos spēkā vai tiktu mīkstināta, lai domā kungi, kas ir pie varas.
Māris no Gulbenes: – Kūpinājumus ēdu bieži, jo man tie garšo. EK grib mums uzspiest mainīt dzīvesveidu, bet kurš žāvējumu vietā to vārīto gaļu ēdīs? Gaļai tāpat, tikai jau izmantojot ķimikālijas, nevis koksni, tiks piedota žāvējuma garša, bet vai tas būs veselīgāk?
Kristīne no Gulbenes: – Mēs parasti izvēlamies mājas žāvējumus. Tie ir visgaršīgākie un vissmaržīgākie, jo tiek gatavoti Latvijā pēc sentēvu metodēm.
Andris no Gulbenes: – Žāvējumi man garšo. Man tie pat nav jāpērk, jo pats tos kūpinu – ar alksni un citu koksni, lai sanāktu garšīgi. Vai Latvijai izdosies aizstāvēt tradicionālos kūpinājumus pēc sentēvu receptēm, tas būs atkarīgs no tā, cik stiprs būs mūsu mugurkauls.
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA