– Kāds jūsu atmiņā ir palicis barikāžu laiks? – vakar, 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienā, jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Ivars no Vestienas: – Atceros, man toreiz bija plaušu karsonis, tāpēc uz barikādēm neaizbraucu, bet biju jau sagatavojies braukt. Nokāvām cūku, sacepām kotletes un karbonādes, ko līdzi paņemt. Toreiz bija liela ticība, ka Latvija atgūs neatkarību. Pat domās nepieļāvām, ka varētu būt citādi. Arī šodien, ja vajadzētu, uz barikādēm droši vien dotos.
Madonietis Gundars: – To laiku labi atceros, jo arī pats biju Rīgā. Atceros, kā, braucot uz Rīgu pa Juglas tiltu, mums uzskrēja melna „Volga", kas sasita kādas trīs mašīnas, bet mūsu mašīnai laimīgā kārtā tikai norāva spoguli. Ja vajadzētu, es domāju, ka arī šodien uz barikādēm ietu. Mūsu tauta jau vispār ir tāda, ka visu saprot tikai tad, kad ir pavisam slikti. Kritiskos brīžos mēs spējam vienoties.
Madonietis Tālivaldis: – Es to visu, protams, atceros, jo kur gan tolaik tik neesmu bijis – gan „Baltijas ceļā", gan barikādēs, gan „Liesmojošajā Baltijas ceļā". Tās ir patīkamas atmiņas, šis laiks atmiņā ir palicis arī ar cilvēku lielo atsaucību. Es strādāju autokolonnā un barikāžu aizstāvjus vedu uz Rīgu. Tādu laiku mums vajadzētu vēl. Logus dauzīt nevajadzētu, bet sapurināt valdošo eliti gan vajadzētu, lai saprastu, ka bez mums, vienkāršās tautas, nevarēs iztikt.
Madonietis Andris: – Pats neatceros, bet barikāžu laiks atmiņā dzīvo no vectēva un vecmāmiņas nostāstiem. Esmu skatījies arī bildes, tāpat, mācoties skolā, mums ir par to stāstīts. No šodienas viedokļa raugoties, nesaprotami ir tas, kāpēc mēs atsakāmies no tā, par ko viņi tā cīnījās. Mums vairs nav savas valūtas, tiek runāts arī par himnas maiņu. Es domāju, ka pie valstiskām vērtībām un nacionālajiem simboliem tomēr vajadzētu pieturēties.
Madonietis Edgars: – Es atceros, kā visa ģimene skatījās televizoru. Bija liela ticība, un domāju, ka šodien, ja vajadzētu, cilvēki atkal ietu uz barikādēm. Valdība jau ir tāda, kādu to paši esam ievēlējuši. Laikam tomēr jāsāk pašiem ar sevi, kaut vai jāsāk darīt vienkāršas lietas, nevis jāgaida, ka viss rokās iekritīs…
Aptauju veica ŽEŅA KOZLOVA