2013. gads Madonas novadam bijis gan pozitīvu, gan mazāk patīkamu notikumu pārpilns. Viens par stabilitāti liecinošs notikums saistīts ar Madonas novada pašvaldības domi, kur pēc pašvaldību vēlēšanām amatu arī uz otro termiņu saglabāja domes priekšsēdētājs ANDREJS CEĻAPĪTERS, ko arī aicinājām uz pirmo 2014. gada „Stara" numura interviju.
– Gadumija ir laiks, kad paraudzīties uz aizvadīto gadu. Kāds tas ir bijis Madonas novadam?
– Katrs gads pēc ekonomiskās krīzes finanšu budžeta ziņā ir labāks par iepriekšējo. Arī 2013. gads bija labāks par 2012. Ja raugāmies uz valsts ekonomiku kopumā un ieklausāmies ekonomistu teiktajā, ir redzams, ka no krīzes pamazām atkopjamies, taču nav noliedzams fakts, ka liela daļa iedzīvotāju pēc saviem ienākumiem būtisku uzlabojumu nemana.
Iepriekšējie gadi bija veltīti tam, lai pašvaldība sakārtotu savu infrastruktūru, uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, tostarp komunālo pakalpojumu sniegšanas jomā. Madonas novads pēc administratīvi teritoriālās reformas kļuva par lielāko Vidzemē un vienu no lielākajiem valstī. Tas mums deva lielu darba apjomu, jo bija jāizveido jauna attiecību sistēma un pārvaldes modelis. Ar to veiksmīgi esam tikuši galā, paralēli strādājot pie investīciju piesaistes.
Pašvaldība 2013. gadā ir turpinājusi veikt daudzas nozīmīgas lietas. Gada sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apkopoja informāciju par Eiropas struktūrfondu ieviešanas gaitu, un atklājās, ka Madonas novads līdzekļu piesaistē uz vienu iedzīvotāju ir pirmajā vietā valstī. Novada infrastruktūras attīstībai un sakārtošanai aizvadītajā plānošanas periodā esam spējuši piesaistīt vairāk nekā 30 miljonus latu. Pozitīvais rezultāts ir ieraugāms visā novadā. Ūdenssaimniecības sakārtošana ir jau finiša taisnē – palikuši vien 8 nelieli ciemati, kur darbs tiks pabeigts 2014. gadā. Šajā laikā visā novadā notikusi arī skolu, kultūras namu un citu pašvaldības ēku rekonstrukcija un siltināšana. Vairāki objekti, piemēram, kartinga trase, ir atjaunojuši savu darbību. Kopumā pēckrīzes laikā novads ir spējis īstenot vairāk nekā 120 projektu. Tie ir bijuši darbi, kas mums kā pašvaldībai bija jāizdara, lai cilvēki, kas dzīvo Madonas novada teritorijā, justos komfortabli – saņemtu bērnudārzu, labu skolu, kvalitatīvu kultūras, sporta un dažādu sabiedrisko aktivitāšu piedāvājumu. Bet ar to ir par maz. Nākamajā periodā mums un valstij kopumā ir jāstrādā, lai cilvēki neatkarīgi no teritorijas, kurā dzīvo, varētu atrast darbu ar labu atalgojumu, kas ļautu gan nomaksāt komunālos maksājumus, gan uzturēt ģimeni.
Tieši saistībā ar uzņēmējdarbību pagājušais gads man atmiņā atstās vairākus ar pozitīvu virzību uzņēmējdarbības jomā saistītus notikumus. Lielākais no tiem ir koģenerācijas stacijas un „Baltic Block" ražotnes atvēršana Bērzaunes pagasta Sauleskalnā. Novads ir ieguvis 50 jaunu darbavietu ar mūsu reģionam ļoti labu vidējo atalgojumu, kā arī investīciju vairāk nekā 20 miljonu apmērā. Protams, vēlētos, lai šādu pozitīvu notikumu būtu vairāk, taču jāatzīst, ka politika attiecībā uz uzņēmējdarbības attīstību diemžēl netiek būvēta Madonā, bet Rīgā. Arī ja kāds mēdz sacīt, ka mums kaut ko traucē darīt Brisele, tā nav tiesa. Pavisam svaigā atmiņā man ir pārrobežu sadarbības projekta, kurā līdz ar Madonas novadu iesaistītas arī Pleskavas un Viru pašvaldības, rezultāti. Projekta ietvaros, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, iegādājāmies izstāžu aprīkojumu. 14. decembrī Madonā pēc vairāku gadu pārtraukuma tika sarīkota uzņēmējdarbības izstāde, un bija ļoti patīkami redzēt, ka cilvēki to novērtēja un kuplā skaitā apmeklēja izstādi. No pašvaldības puses šis ir labs atbalsta līdzeklis vietējiem uzņēmējiem, lai viņi varētu satikties ar savu pircēju un potenciālajiem sadarbības partneriem, taču kārtējo reizi neiztika bez Latvijas situācijā tik ļoti pierastajiem pārpratumiem jeb neizpratnes. Piecas minūtes pirms izstādes atvēršanas Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori sāka rakstīt protokolus mazajiem uzņēmējiem. Diemžēl mūsu valstī tas ir ļoti raksturīgi, ka valsts pārvaldes kontrolējošās iestādes nevēlas saprast, kur rodas finansējums viņu algām. Tie ir uzņēmēji, kas maksā nodokļus, lai uzturētu šo policejiski kontrolējošo valsts mašinēriju.
– Ko valstij un pašvaldībai sola Koka zirga gads?
– Par nākotni runājot, apgalvot, ka attīstību Madonas novadā varam nodrošināt tikai pašu spēkiem, nav pareizi, jo valsts investīciju politika, normatīvie dokumenti un likumdošana ir tā, kas nosaka, cik pozitīvi – ātri vai lēni – notiks Madonas novada attīstība. Ierēdņu sniegtais nākotnes redzējums par galveno un, manuprāt, vienīgo reālo naudu investīcijām, kas nāks no Eiropas struktūrfondiem, ir ačgārns. Piedāvātais struktūrfondu līdzekļu sadalījums neatbilst Nacionālajā attīstības plānā ierakstītajai orientācijai uz ekonomisko uzrāvienu, jo šobrīd tiek piedāvāts investīciju naudu saplosīt mazos gabaliņos un iztērēt lietās, kas it kā ir vajadzīgas, taču nedod pienesumu tam, lai palielinātos uzņēmējdarbības aktivitāte, iedzīvotāju ienākumi un valsts kopprodukts. Šīs ir būtiskākās jomas, kurās jāpanāk pozitīva attīstība, lai mēs varētu apturēt emigrāciju un nākotnē cerēt uz reemigrāciju. Cilvēks var paciest dažādus apstākļus, taču, ja viņam nav ienākumu, tiek meklēti dažādi ceļi, kā tos gūt, visbiežāk – pametot novadu un valsti.
Raugoties uz mūsu pašvaldībā veicamajiem darbiem, pirmais un nozīmīgākais, ko plānots paveikt jau janvārī, ir pašvaldības budžeta pieņemšana. Uzreiz pēc tam sāksim izskatīt pašvaldības organizatorisko struktūru ar mērķi to padarīt gan efektīvāku, gan finansiālā ziņā mazāk ietilpīgu. Piemēram, pēc eiro ieviešanas ķersimies pie grāmatvedības sistēmas jaunā modeļa izstrādes. Pašlaik pašvaldībā pastāv dekoncentrēts modelis ar 15 atsevišķām grāmatvedībām, kas ir neracionāli. Darbu jau uzsākusi arī darba grupa, kas izvērtē kultūras iestāžu štatus un kultūras jomas organizatorisko modeli. Skatīsim arī pagastu pārvaldes, bibliotēkas, ko varētu papildināt ar jauniem piedāvājumiem. Plašas pārmaiņas skars arī komunālos uzņēmumus. Janvāra sākumā notiks tikšanās ar novada izglītības iestāžu vadītājiem, lai spriestu par to, kādā formātā turpmākajos 10-20 gados strādāt, jo jāapzinās, ka demogrāfiskā situācija un tendences tajā nav iepriecinošas. Bērnu dzimstība ir zema, un mums ir jādomā, kā uzturēt to infrastruktūru, kas būvēta, paredzot divreiz lielāku dzimušo skaitu. Jau šogad ir jādomā arī par profesionālās izglītības piedāvājumu gan novada vidusskolās, gan Barkavas Profesionālajā vidusskolā, kas 2015. gadā nonāks pašvaldības īpašumā.
– Šis būs Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu gads. Tas ir laiks, kad politiķi tradicionāli „atmaigst" arī pret pašvaldībām.
– Tas laiks, kad deputāti vai deputātu kandidāti par vietu Saeimā cīnījās ar solījumiem un to izpildi, ir palicis pagātnē. Pēc paša pieredzes varu apgalvot, ka Saeimas vēlēšanu gads valsts attīstībai neko labu nesola. Pirms vēlēšanām parādīsies politiskās polemikas, konkurences un populisma elementi, un uz katrām jaunām vēlēšanām tas kļūst aizvien izteiktāk. Vienīgais, uz ko ceru, ir, ka katrs jaunais parlamenta sasaukums profesionālā, intelektuālā un rīcībspējas ziņā būs pārāks par iepriekšējo. Vēlētos arī, lai Saeimā plašāku pārstāvniecību gūst cilvēki, kuri paši ir bijuši saistīti ar pašvaldībām, uzņēmējdarbību un ražošanu, kā arī pārstāvētu dažādus Latvijas novadus. Vienlaikus jāatzīst, ka Saeimas kā galvenās lēmējinstitūcijas loma 20 gadu laikā ir krietni mazinājusies un kļuvusi formāla. Dienaskārtību gatavo ierēdniecība, politisko partiju un lobiju grupas. Gribētu sagaidīt brīdi, kad gudros un rīcībspējīgos cilvēkus ieraudzīsim ne tikai Saeimas, bet arī izpildvaras līmenī, taču lielas ilūzijas par to neloloju, jo, valdot tādai attieksmei, kāda sabiedrībā ir izveidojusies pret politiku un politiķiem, kā arī pastāvot sistēmai, ka valsts uzņēmuma vadītājs var saņemt vairākas reizes augstāku atalgojumu nekā valdības vadītājs, labu rezultātu negūsim.
– Ar vēlēšanām, tiesa, pašvaldību, zīmīgs bija arī 2013. gads, kas ieviesa izmaiņas arī Madonas novada pašvaldības domes sastāvā.
– Par tām jau paspēts aizmirst. Es vēlēšanas uztveru kā eksāmenu – iepriekšējā darba novērtējumu. Pašvaldības darba specifika ir tā, ka nevaram pieņemt tikai populārus lēmumus. Jāpieņem arī nepatīkami, taču nepieciešami lēmumi, lai novads saimnieciski normāli attīstītos, un šie lēmumi ne vienmēr vairo vēlētāju simpātijas. Bieži vien arī labie darbi, ja nav spēts tos atspoguļot un izskaidrot, paliek neievēroti.
Jaunā domes sasaukuma darbs pašlaik norit diezgan vienoti. Priecē tas, ka teju visos būtiskajos jautājumos, tostarp tajos, kurus iepriekš minēju kā 2014. gadā veicamus, varam vienoties par konkrētu rīcību. Ja apkopotu statistiku par tiem vairāk nekā tūkstoš jautājumiem, kurus iepriekšējais un tagadējais domes sasaukums ir skatījis, esmu pārliecināts, ka vairāk nekā 90% gadījumu lēmumi ir pieņemti vienbalsīgi. Atšķirībā no citām pašvaldībām, ļoti daudz laika veltām viedokļu saskaņošanai, un šajā procesā rodas jaunas idejas vai pieslīpējam jau esošās tā, lai varētu lēmumu pieņemt vienbalsīgi.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto