Šodien Madonā ierodas pārrobežu sadarbības partneri no Pleskavas apgabala Krievijā un Viru pašvaldības Igaunijā. Rīt, 14. decembrī, ar Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007.-2013. gadam ietvaros uzsāktā projekta finansiālu atbalstu Madonā notiek starptautiskā uzņēmējdarbības izstāde tirdziņš "Mūsu uzņēmēji –
jūsu Ziemassvētku priekam".
Pārrobežu attīstības pasākumā, lai uzlabotu reģiona konkurētspēju, Madonas novada pašvaldība ir vadošais projekta partneris.
– Jaunizveidotā sadarbība ne tikai projekta ieviešanas grupas un partneru organizāciju starpā, arī uzņēmēju starpā ir liels ieguvums. Projektam beidzoties, ir jāizveidojas uzņēmēju sadarbības tīklam. Tas varēs izveidoties, pateicoties daudziem kopīgajiem pasākumiem, uzņēmēju dienām, kas notiek pie katra no projekta partneriem. Madonai izstādes sarīkošanai līdzdalība projektā ir devusi arī praktisku ieguvumu – uzņēmējdarbības izstāžu aprīkojumu, apskaņošanas sistēmu, vides monitorus, bet izstādes dalībniekiem ekspozīcija šajā izstādē finansiāli tiek segta no projektam atvēlētās naudas, – aicināta uz sarunu, vērtē pārrobežu sadarbības projekta "Sociāli ekonomiskās attīstības, biznesa un sadarbības veicināšana pārrobežas reģionos" vadītāja DACE ĀRIŅA.
– Uzņēmējdarbības izstāde ziemā – tas Madonai ir kas jauns.
– Šī izstāde notiek projekta ietvaros, un tā ir būtiskākā atšķirība no visām uzņēmēju dienām, kādas ir bijušas. Iedzīvināt uzņēmēju tradīciju esam mēģinājuši, vairākkārt pretendējot uz pārrobežu sadarbības programmas atbalstu. Beidzot ir veiksmīgi izveidojusies laba partnerība. Šo projektu uzsākām maijā, bet pēc projekta plāna bijām ieplānojuši izstādi sarīkot vasarā. Plānošanas laikā sapratām, ka būtu labi izmantot iespēju projekta ietvaros sarīkot divas izstādes. Rītdienas izstāde "Mūsu uzņēmēji – jūsu Ziemassvētku priekam" nav orientēta uz lieliem un ražojošiem uzņēmumiem, uz bankām, apdrošināšanas un citu pakalpojumu sniedzējiem. Šoreiz tā ir izstāde pārdošana ar ievirzi uz Ziemassvētku gaidīšanas laiku. Tāpēc kuplā pulkā būs vietējie amatnieki, pārtikas ražotāji, mājražotāji, rokdarbnieki, lai apmeklētājiem būtu interesanti, noderīgi (varēs iegādāties dāvanas). Varam nosacīti teikt, ka šī izstāde būs iesākums lielajām Uzņēmēju dienām, ko plānojam nākotnē, ar lielāku mērogu un citādāku lozungu. Nākamgad uzņēmējdarbības izstādi plānots sarīkot septembrī. Arī iepriekš izstādes ir bijušas septembrī, kādreiz – Madonas pilsētas 2. vidusskolā, tagad – Madonas pilsētas sporta centrā. Sporta halle ir liels bonuss Madonai vērienīgu pasākumu sarīkošanai, jo tur ir plašums. Atzīšos, plašums mani pat nedaudz baida, jo tās ir gandrīz divas sporta zāles, un ir jādomā, kā tās aizpildīt, jo līdzšinējā pieredze saistās ar izstādes iekārtošanu vienā salīdzinoši nelielā sporta zālē. Kā iekārtot izstādi, esam uzzīmējuši uz papīra, bet redzēs, kā viss izskatīsies reāli. Ļoti ceru, ka mums izdosies.
– Tā kā tā ir izstāde, kas paredzēta pārrobežu sadarbības projektā, kādu programmu gatavojat projekta partneriem?
– Partneru delegācijas ierodas jau 13. decembrī. Pārrobežu sadarbības projektā "Sociāli ekonomiskās attīstības, biznesa un sadarbības veicināšana pārrobežas reģionos" Madonas novada pašvaldība sadarbojas ar Viru apriņķa pašvaldību Igaunijā un Pleskavas apgabala uzņēmējdarbības garantiju un attīstības fondu Krievijā. Tiekoties mums ir paredzētas uzņēmēju apmeklēšanas vizītes, ko plānojam divās grupās (daļai, kuru intereses vērstas uz amatniecības jomu, un tiem, kas apmeklēs pārtikas ražotājus – AS "Lazdonas piensaimnieks" un SIA "Madonas patērētāju biedrība" ceptuvi "Madonas maiznieks"). Mums ir plānots arī kopīgs seminārs ar
partneriem, kur cits citu iepazīstināsim ar mazo uzņēmēju veiksmes stāstiem. Mēs dosim vārdu SIA "Turbo AK" valdes loceklei Agitai Kalniņai un Līgai Lieplapai (IK "55 mārītes"), kā arī esmu aicinājusi pastāstīt par savu pieredzi jauniešus no "Dreem Sleep". Gan Igaunijas, gan Pleskavas apgabala projekta partneri piedalīsies arī izstādes stendos. Igauņiem ir ļoti plašs amatniecības un rokdarbu piedāvājums. Krievijas partneriem ir grūtāk ko atvest uz Latviju (tas ir saistīts ar muitas noteikumiem un prasībām, šķērsojot robežu). Neraugoties uz to, ieradīsies keramikas, fajansa, suvenīru, vitrāžu, rotaļlietu u. c. ražotāji. Cik un ko varēs redzēt bukletos, cik vērot izstādē, tas būs atkarīgs no tā, kā partneri izvēlēsies rīkoties.
– Vai ņemta vērā arī pieredze, kas gūta kopā ar projekta partneriem citās izstādēs?
– Esam piedalījušies Pleskavas izstāžu centra atklāšanā Krievijā, kur tika atvērts pārvietojamais izstāžu centrs, un arī projekta partneriem ir iespēja sarīkot uzņēmējdarbības izstādes. Kopīgi piedalījāmies arī nacionālajā izstādē "Riga Food 2013", vietējā mēroga pārtikas ražotāju tirdziņā "Uma Mekk" Igaunijā, kā arī izstādē Sanktpēterburgā. Sadarbības veicināšana ir viens no projekta būtiskākajiem mērķiem, līdz ar to aktivitātes ir vērstas uz to. Arī Madonā šis projekts paver iespēju atdzīvināt uzņēmējdarbības izstāžu tradīciju, kas uzņēmējiem nozīmē rast kontaktus un sadarbības iespējas. No pleskaviešiem varam mācīties viesmīlību, no igauņiem –
rīkot vienu dienu kā partneru tikšanos, pieredzes apmaiņu, bet izstādi –
kā vienas dienas pasākumu. Šī izstāde būs Madonas izpildījumā. Uzņēmējiem, amatniekiem un apmeklētājiem rītdienas izstāde noritēs Ziemassvētku gaidīšanas gaisotnē, kad Madonā ieradīsies arī "Eņģeļu ekspresis". No katras pieredzes apmaiņas, kopīgā pasākuma varam daudz ko mācīties. Izstādes organizatori tai gatavojas jau kopš brīža, kad datums tika iezīmēts kalendārā. Tas ir saistīts arī ar to, ka bija jāizsludina iepirkums, lai, kā paredzēts projektā, varētu iegādāties izstādes aprīkojumu – stendus. Šī izstāde stendiem, galdiem, krēsliem būs pirmās ugunskristības, izstādes iekārtošanas process ir pilnīgi citādāks, nekā to bijām darījuši ar laika distanci iepriekš. Ir lietas, kas atkārtojas, un tā ir uzņēmēju apzināšana, izstādes katalogs. Nekad iepriekš neesam novilkuši robežas, piedalīties izstādē esam aicinājuši visus. Šoreiz jauna pieredze ir Ziemassvētku gaidīšanas motīvs un tehniskais risinājums. Pats galvenais, lai mūsu izstādei būtu daudz apmeklētāju.
– Atceries, kad Madonā bija beidzamā uzņēmējdarbības izstāde?
– Rēķinājām un domājam, ka tas bija pirms pieciem gadiem – 2008. gadā. Mums tajā laikā bija grūtības ar izstāžu organizēšanu, jo pats organizēšanas process sanāk diezgan dārgs (sava aprīkojuma mums nebija). Katrs uzņēmējs tomēr rēķina, cik viņam izdevīga būs līdzdalība. Tagad, kad mums būs savs izstādes aprīkojums, šī sadaļa kļūs vieglāka. Rītdienas izstādē jau varēs novērtēt jaunos "boksiņus". Rēķināmies ar 50 vietām, bet sakārtot laukumus var dažādi.
– Kas ir palīdzējis izstādes dalībnieku apzināšanā?
– Vairāk vēlējāmies, lai aktivitāti izrāda mūsu reģiona uzņēmēji, lai madonieši nepaliek ēnā. Ir jau Latvijā daudz pirmssvētku tirdziņu, bet ne katrs turp var aizbraukt. Mums būs nedaudz cita pasniegšanas forma, radīsim iespēju apmeklētājiem mierīgā un ērtā gaisotnē iepazīt piedāvājumu, plānotas arī radošās darbnīcas bērniem, kultūras programma. Izstādes sarīkošanā strādājam kopā ar projekta koordinatori Janīnu Apsīti. Projektā iesaistītas esam abas, bet sadarbojamies ar Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta un attīstības nodaļas speciālistiem Romānu Hačatrjanu, Ilzi Voginu. Mums ir ļoti atsaucīgs tūrisma informācijas centrs, lielu darbu dara Sanita Soma. Izstādes gaitu komentēs Māris Gailums. Izstādes afišu gatavoja Santas Jaujenieces SIA "Madonas medijs". Lai arī nekad nekas nenotiek, ka viss rit gludi vien, ar pozitīvu attieksmi var vairāk. Lielos vilcienos ceru, ka mums pasākumi izdosies, ka partneri aizbrauks mājās apmierināti, ka radīsies kādi jauni kontakti, jauna sadarbība, jo tas ir projekta lielākais mērķis. Nekad kontakti neveidojas uzreiz, tas ir process, un idejas, kā varam strādāt, rodas pakāpeniski.
– Kā vērtē, vai var būt bizness bez robežām?
– Manuprāt, lozungs "Bizness bez robežām" var īstenoties arī tirdzniecības jomā. Viens igaunis stāstīja kuriozu – esot atvēris veikalu, kur ir dažādi Krievijā ražoti izstrādājumi, ko neatradīs lielveikalos. Joks ir tas, ka Krievijas pilsoņi, atbraukuši uz Igauniju, nopērk to, ko ražo Krievijā, bet viņi nezina, kur savās mājās to var nopirkt.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto