Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs septembra Dzejas dienu noskaņās tika atvērts Anitas Skrjabes jaunais dzejas krājums „akmensrite".
Sarīkojumu atklāja Madonas muzeja literatūras sektora vadītāja Dace Zvirgzdiņa, apcerot vārda „ritēt" un „akmens" asociatīvo paleti.
Madonas novada autorei šis ir piektais dzejoļu krājums jeb – precīzāk – ceturtais ar pusi, jo viens izdots tandēmā ar Gunvaldi Tarvidu. Krājums ir poētisks vēstījums par būtiskām, nemainīgām dzīves vērtībām autores individuālajā skatījumā.
Tiekoties ar interesentiem, Anita Skrjabe uzsvēra, ka izdevumā apkopota dzeja, kas uzkrāta pēdējo divu gadu laikā. Daudzi dzejoļi bijuši publicēti iepriekš, līdz ieguvuši grāmatas veidolu. – Man akmensrite ir visaptverošs un piesātināts vārds, –
komentēja Anita. – Akmens piesaukts kā mūžīgā simbols, tomēr tas nav nekas sastindzis, jo akmenī ir nepārtrauktība, esamība, plūstoša asinsrite.
Autorei mieru nedod jautājums – kā būt, lai šajā ritē neveidotos trombs, kas bīstams sirdij, bīstams tautai. Kā saglabāt tautas gara spēku, latvietību, kā neapmaldīties un saglabāt savu vienreizību, savu „es". – Nesen dzirdēju domu, ka nekāds ārējs vējš nevar izraut nācijas koku ar visām saknēm, ja tās jau pašas nav sapuvušas, – aizdomājās Anita Skrjabe.
Ar šo rūpi par latvisko sakņu sistēmu Anita savā dzejas krājumā dažādu paaudžu lasītājos mēģina iesakņot vērtību apziņu, pasaules lietu kārtību, kas būtiska kā vakar, tā šodien.
– Pašreizējais laikmets dzenas izsvēpēt kultūras vērtību jēgu no cilvēku apziņas. Tālab jo svarīgāk ir neapjukt šālaika īsmūžīgajā lētumā, bet saglabāt paaudžu atmiņā akmensrites iededzinātos rūnu rakstus kā visbūtiskāko ceļvedi cilvēkam viņa pasaules lietu kārtībā. Tas liek apzināties Anitas Skrjabes poēzijas paliekošo vērtību latviešu dzejā, – krājuma sakarā paudusi literatūrzinātniece Gundega Zēhauza.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 02.10.2013.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto