Šodien, 21. augustā, paliek 22 gadi kopš Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu" pieņemšanas. – Kurus notikumus no laika, kad tika atjaunota Latvijas valstiskā neatkarība atceraties visspilgtāk, un kādas ir jūsu izjūtas šodien? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Aigars Pulkstens no Ošupes pagasta: – Kā lai to aizmirst? Mēs jau paši bijām tie, kas piedalījās visa tā laika aktivitātēs un izcīnīja Latvijai brīvību. Tagad visvairāk trūkst tās vienotības izjūtas, kas toreiz bija pārņēmusi visus. Tagad katrs vairāk ir par sevi. Arī ar „lielo brāli" sadarbība tirdzniecības jomā varēja būt labāka. Kāpēc kravas ar gaļu, piena cisternas no Lietuvas, Igaunijas uz Krieviju, salīdzinājumā ar mums, plūst daudz vairāk? Saeimai un valdībai novēlu vairāk domāt par tautas nākotni.
Madonietis Ādolfs Rubenis: – Un kā vēl tas viss ir atmiņā! Toreiz šī mērķa sasniegšanai viss tika pakārtots. Piemēram, es pats uz Baltijas ceļu neaizbraucu, bet no remontceltniecības iecirkņa autobuss tika saorganizēts. Atskatoties uz to, kas noticis šajos 22 gados, es neesmu apmierināts, jo par daudz ir to, kas rauš sev un domā tikai par sevi. Ja tā nebūtu, viss būtu „okey".
Rainolda no Kusas: – Tas viss ir skaistā atmiņā, it īpaši Baltijas ceļš, kurā piedalījos arī es. Sadevušies rokās, stāvējām uz ceļa Smiltenes virzienā. Bijām aizbraukuši kopā ar bērniem. Tagad galvenais – lai jaunie nebrauktu prom, bet būtu darbs tepat Latvijā.
Artis no Praulienas pagasta: – Es neatceros neko, jo man ir tikai 20 gadu, līdz ar to esmu tikai dzirdējis par tālaika notikumiem. Valdībai novēlu domāt par jauniešiem. Pēc vidusskolas beigšanas darbu atrast nevar, visur prasa lielu pieredzi. Ceru, ka tas izdosies pēc studijām, jo no Latvijas braukt projām es netaisos.
Jānis no Ļaudonas pagasta: – Ir vilšanās, jo daudz kas sagājis grīstē. Deputāti sēž un gudri runā, bet labuma no tā ir maz. Un vēl brīnās, ka tik daudzi aizbrauc uz ārzemēm. Es gan netaisos pamest Latviju, bet, lai varētu iztikt, noteikti daudz straujāk ir jāpalielina minimālā alga. Solītie 225 lati ir par maz, minimālajai algai būtu jābūt vismaz 300-400 latiem.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA