– Vai un kam, jūsuprāt, būtu jāatjauno Ķemeru sanatorija, un vai Jūrmalas pašvaldībai tas varētu izdoties? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Antoņina no Rīgas: – Ķemeru sanatoriju noteikti vajadzētu atjaunot. Tai būtu jāatrodas valsts vai pašvaldības īpašumā, bet nekādā gadījumā – privātajās rokās, jo par to, ka no tā nekas labs nevar sanākt, esam šajos gados pārliecinājušies – pēc tam, kad valdība pieņēma lēmumu to nodot privatizācijai. Es pati tur nekad neesmu ārstējusies, bet tēvs – gan. Viņš par Ķemeru sanatoriju ļoti labi atsaucās.
Madoniete Ženija: – Es esmu par to, lai Ķemeru sanatoriju atjaunotu pašvaldība. Man ir ticība, ka pašvaldībai tas varētu izdoties, kaut gan, protams, būs nepieciešami ļoti lieli kapitālieguldījumi. Tur gan daudz bija jau padarīts un atjaunot līdz galam tagad būtu vieglāk, ja līdz šim paveiktais nebūtu tā „izvarots". Savulaik tēvs, kas strādāja uz dzelzceļa un bija sabeidzis veselību, tur atpūtās, ārstējās un bija ļoti apmierināts, jo procedūras Ķemeru sanatorijā palīdzēja atgūt veselību.
Madoniete Valentīna: – Ķemeru sanatorija ir bijušais Latvijas lepnums. Jau sen tās atjaunošanu vajadzēja uzņemties Jūrmalas pašvaldībai, nevis atstāt to bagātnieku ziņā, kuriem nevar uzticēties. Pašai gan tur nav sanācis pabūt. Padomju laikā bija ļoti garas rindas un tur ārstēties varēja tikai bagātie vai tie, kam bija blats.
Ainārs no Cesvaines: – Es kādreiz, apmēram pirms 20 gadiem, tur dzīvoju. Ķemeru sanatorija, protams, ir jāatjauno. Ja pašvaldībai kredītu dos, tas arī izdosies. Patlaban ne tikai sanatorija, bet visi Ķemeri ir atstāti bez saimnieka – tur ir gandrīz kā pēc kara – viss ir nolaists. Pat aptiekas vairs nav.
Pāvels no Lazdonas: – Esmu par to, lai Ķemeru sanatorija tiktu atjaunota un pēc iespējas ātrāk tur varētu atpūsties un ārstēties cilvēki. Pašam tur nav sanācis pabūt, bet nav arī bijis tādas vajadzības. Katrā ziņā Jūrmalas domei jānovēl, lai tai izdodas šo mērķi sasniegt.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA