– Vai izdevās redzēt kādu no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pasākumiem? – vaicājām vakar Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Armands no Ērgļiem: – Protams, iznāca paskatīties – šoreiz gan pie televizora ekrāna. Pats savulaik esmu kā TDA „Kalve" dalībnieks piedalījies svētkos, tagad dejo vecākais dēls Haralds un meita Simona, tāpēc skatījāmies ar īpašām emocijām gan deju Lielkoncertu, gan svētdienas vakarā Noslēguma koncertu Mežaparkā. Manuprāt, pasākums bija ļoti izdevies. Protams, no dalībniekiem tas prasīja lielu izturību – garie mēģinājumi, karstā saule nogurdināja. Pats atceros, kā mēģinājumos lējām ūdeni uz galvas, lai atveldzētos, toties pacēlums un kopības sajūta bija neizmērojama.
Andris no Madonas: – Skatījos televīzijā gājienu svētdien. Savējos, madoniešus, gribējās atpazīt. Malači, labi izskatījās! Patīkami redzēt savējos. Koncertus gan nesanāca paskatīties, taču katrā ziņā Dziesmu un Deju svētki ir liels notikums, kam līdzi seko teju ikviens.
Linards no Gulbenes: – Neko īpaši redzēt nesanāca. Lauku cilvēkiem šis ir siena laiks. No rīta, kamēr rasa, visi mēģina un televīzijā neko nerāda, bet vakarā, ieslēdzot televizoru, pēc piecām minūtēm acis jau ir ciet. Uzskatu, ka tas ir ļoti vērtīgs pasākums – Dziesmu svētki ir tie, ar ko Latvija pasaulē var izcelties. Tā ir skaista tradīcija, kas senās vērtības iznes caur gadiem arī šajā globalizācijas laikmetā.
Aivars no Liezēres: – Nedaudz svētdienas vakarā televīzijā skatījos noslēguma koncertu no Mežaparka. Spēcīgi! Droši vien klātienē tas ir vēl iespaidīgāk. Mammas māsa kādreiz dziedāja un stāstīja, kas tās par izjūtām tajā eiforijā esot, ka dzīvi par to varot atdot – tik dziļi un spēcīgi.
Aigars no Gulbenes: – Paskatījos svētdienas vakarā televīzijā noslēguma koncertu no Mežaparka. Daudz cilvēku, spēcīgas emocijas. Droši vien klātienē vēl iespaidīgāk. Dziesmu svētki katrā ziņā ir grandiozs pasākums piecos gados reizi, kas visus vieno un pozitīvi uzlādē ilgam laikam.
Autore: BAIBA MIGLONE