Pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) atteikšanās parakstīt līgumu ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru par ģimenes ārstu sniegto pakalpojumu izmaksām 2008. gadā, uzskatot, ka abu līguma pušu tiesības nav vienlīdzīgas, pirmdien tika panākta vienošanās, un 80% ārstu ir gatavi slēgt līgumu ar valsti uz gadu, taču ar nosacījumu, ka vēl tiks strādāts pie viņu darba līguma nosacījumiem.
LĢĀA uzskatīja, ka nav iespējams uzlabot ārstu sniegto pakalpojumu kvalitāti, ja tai jāstrādā, izmantojot savas iekšējās finanses, jo valsts sedz tikai 60% no reālās pakalpojuma izmaksas.
Madonas rajona padomes galvenā speciāliste veselības aprūpes jautājumos Gunta Andžāne norādīja, ka pagaidām vairāk vai mazāk vienoti savā nostājā neparakstīt līgumu ir mūsu rajona ģimenes ārsti, tiesa, ir daži, kas līgumu parakstījuši.
– Ģimenes ārstu uzskats ir, ka MK noteikumi, kas regulē viņu darbu, ir morāli novecojuši un ārstu sniegtā pakalpojuma izmaksas ir lielākas, nekā tas paredzēts likumā, – par noskaņojumu ārstu vidū pastāstīja Gunta Andžāne.
Ģimenes ārsti publiskos izteikumos arī norāda, ka pašlaik, viņuprāt, lielākā problēma no valsts puses ir attieksme. Ārsti sūdzas par lielo birokrātiju, kas viņiem jāveic blakus saviem tiešajiem pienākumiem, kā arī recepšu izrakstīšanas kārtību. Savukārt Veselības ministrija informē, ka nākamgad ģimenes ārstiem plānots lielākais algu pieaugums – vidēji par 26%. Ārsti mēnesī saņems vidēji par 200 līdz 350 latiem vairāk, savukārt māsas darbs ārsta praksē tiek apmaksāts atsevišķi, un tas sasniegs 392 latus mēnesī.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS