Tuvojoties 16. „Ģitāristu sesijai", nolēmu apvaicāties un uz sarunu aicināt madoniešus, kuri ir saistīti ar skatuvi un ir reāli ģitārspēles skolotāji Madonā. Izrādījās, ka Edmunds Vestmanis, plašāk zināms kā ansambļa „Bruģis" dalībnieks, ir ražīgākais no visiem. Edmundu satiku jauniešu centra „Kubs" mēģinājumu telpā, vadot nodarbības ģitāristiem. Edmunds gandrīz vienmēr smaida (ko sarunas gaitā vairāk nepieminēšu).
Imants Pulkstenis (I.): – Kad tu pamanīji „Ģitāristu sesiju"?
Edmunds Vestmanis (E): – Pašas pirmās reizes pat neatceros. 1997. gadā vēl bija „Prove" – Madonas rajona jauno solistu konkurss, 1998. gadā „Ģitāristu sesiju" nepamanīju. Pamanīju tikai pirms četriem gadiem, kad sesija pārnāca uz kultūras namu. Tevis organizētais festivāls „Sinepes un Medus" bija stiprs pasākums, kas nomāca sesiju. Man pašam „Ģitāristu sesija" kļuva aktuāla, kad paņēmu rokās ģitāru un atskārtu, ka neko nemāku, tad arī pievērsu uzmanību šim pasākumam.
I: – Nē, „Sinepes" sesiju nenomāca vis. „Ģitāristu sesija" darbojās paralēli, kā festivāla stūres pastiprinātājs, taču izrādījās, ka sesija ir dzīvotspējīgāka. Diemžēl manas jaunības cīņubiedri, kolēģi reti parādās sesijā. Tikko biju pie Artura Kloppes, viņš esot atgājis no ģitāras skolotāja amata, esot tikai daži jaunieši, kuri spēlē arī mūzikas skolas orķestrī. Vēl esot kāds nopietns pieaugušais, ar kuru skolotājs var parunāt par dzīvi. Intars Zommers sesijā ir aktīvs, taču viņam palikuši vairs pieci skolnieki Ērgļu arodvidusskolā. Zvanīju Dacei Sinātei, Madonas BJC mācībspēkam, viņai garīgās mūzikas ansamblī darbojas 12 jaunieši. Izrādās, tu, Edmund, esi ražīgākais šajā ziņā, pie tevis mācās ap 20 jauno talantu. Vēl jau aktīvi ģitāristi no „vecajiem" ir Sergejs Bogdanovs, Edgars Rudzītis, Egils Runcis, Ēvalds Bondars, vēl kāds nenosaukts. Piemēram, tavs cīņubiedrs Sandris Sproģis, kas sesijā daudzkārt ir piedalījies kā mūziķis. Kinoteātrī „Vidzeme" viņš piespēlēja leģendārajam ģitāristam (nu jau mūžībā) Eināram Rubīnam un Jurim Skrajānam, taču kā apmeklētājs Sandris sesiju pamanīja tikai pirms trim gadiem un ir uzticīgs tās fans, apmeklējot katru jamsession. Kā nu ne, pašam dēls Kristaps iet mūziķa ceļu un mācās Rīgas 45. vidusskolā, kas ir skola ar rokmūzikas novirzienu. Vēl sesijā parādās Juris Moris no Lubānas „Naktsputniem", taču no mūzikas skolas sesijā iegriežas retais, un to var saprast – skolēnu brīvlaiks. Vai vari minēt savus skolotājus mūzikā, Edmund?
E: – Tas ir sarežģīts jautājums. Pirmie Lielie skolotāji ir tie, kas ir tev apkārt. 80. gados Cēsīs bija grupa „Ferrums", satiku arī Muroveju, un ar interesi skatījāmies, kādus brīnumus uz basģitāras rāda viņš. Šodien internets ir pilns ar gudrībām, taču vislabākais skolotājs ir tas, kuru vari „aptaustīt". Mūzika – tā ir dvēseles prasība, alkas pēc skatuves, kad gribi iemācīties dziedāt, spēlēt bungas vai ko citu. Visapkārt ir daudz skolotāju, taču sesijā ir reāla iespēja satikt savējo. Atceries, kā savulaik mācījāmies mēs: ieslēdzām magnetofonu un centāmies ierakstus atdarināt.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.03.2013.
Ar Edmundu Vestmani sarunājās „Ģitāristu sesijas" organizators
Imants Pulkstenis
AUTORA foto