Justies sievišķīgi, uzsmaržot pasaulei un rast iedvesmu būt apburošai un priekpilnai gan šodien, 8. martā, gan turpmāk varam, iegriežoties Madonas muzeja izstāžu zālēs, kur līdz 17. martam izlikti mākslinieces Ingrīdas Zāberes radītie tērpi.
Tā ir pirmā modes kolekcija, pirmā modei veltītā izstāde muzejā. „Esi dzejnieks – radi no nekā!" savulaik priekšā teica Ojārs Vācietis. Ingrīda Zābere tā arī dara – dzejiski viegli un vienlaikus augstvērtīgi profesionāli atrod ideju un no neciliem materiāliem veido oriģinālus un skaistus tērpus.
– Vai tos var arī uzvilkt? – ar interesi vaicāja izstādes atklāšanas dalībnieces, atbildi saņemot video prezentācijā, kur Ingrīdas Zāberes kleitas uz starptautiskas mēles Berlīnes modes nedēļas ietvaros izrāda modeles Baltijas skatē šā gada janvārī.
Tērpi ballei, noskaņai, mūžīgajai sievišķībai. Un, protams, tērpi, kas pārsteidz un sniedz rosinošas emocijas arī sievietes pavadonim – vīrietim.
– Šī izstāde Madonā ir, pateicoties manam tēvam, kas dzīvo Sarkaņu pusē un īsti nezina, kāpēc esmu tik aizņemta un ar ko nodarbojos, – puspajokam izstādes atklāšanā smēja Ingrīda Zābere.
Var piebilst, ka izstādes aizkadra plānā nojaušams arī Ingrīdas dzīvesdraugs, mūžībā pāragri aizsauktais mākslinieks Vilnis Zābers, kura saknes ir Lubānā, bet personālizstāde – šobrīd „Rīgas Mākslas telpā". Arī Vilnim bija svarīga āriene un vizuālais tēls, nekomerciāla māksla un tāpat kā Ingrīdai piemita Dieva dots tīrradņa talants.
Par ko sačukstas Ingrīdas Zāberes kleitas, kad paliek vienas? Varbūt par sievišķīgu sievieti, kas ir dabiska un noteikti ne bezpalīdzīga. Ir pārliecināta par sevi un brīva savā izvēlē. Mīl no sirds un dāvā maigumu no sirds. Lai arī kādu īpašību kopumu pierakstītu apkārtesošie, šo tērpu valkātāja ir tāda, kāda vēlas būt. Skaista, romantiska un krāšņa bez robežām.
Autore: INESE ELSIŅA
INESES JAKOBI foto