Trešo sezonu pasaules motokrosa čempionātā blakusvāģu klasē aizvadījusi Latvijas jaunākā ekipāža – brāļi Jānis un Lauris Daideri no Liezēres. Pirmajā sezonā tika pievārēti četri posmi, 2006. gadā viņi startēja visos deviņos pasaules čempionāta posmos un divos braucienos Francijā izcīnīja ceturto vietu, kopvērtējumā – 12. vietu. Šogad, piedaloties astoņos posmos, izcīnīta 10. vieta pasaules čempionāta kopvērtējumā. Latvijā šosezon Daideru komanda pierādīja, ka ir mērķtiecīgi laureāti.
Motosports pirmajā vietā
Daideru ģimene dzīvo Liezērē, kur aizsākās brāļu pirmā iepazīšanās ar motoriem. Dēlu pirmais atbalstītājs bija tēvs Arvīds Daiders, sava veida fanātiķis, jo pašam nepiepildījās sapnis par motosportu, ko tagad īsteno caur dēliem. Sākumā motosports bija aizraušanās amatieru līmenī, tagad jau brāļi Daideri ir profesionāli sportisti, komanda, ar kuras vārdu rēķinās pasaulē.
Bērnībā Jānim ar Lauri tika vecā emka, kam meistari pārveidoja blakusvāģi, un varēja braukāt pa mājas pagalmu. Izglītību Daideri ieguva Valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā, kur bija iespējas arī sportot. Trenera Jāņa Mičuļa vadībā notika treniņi slēpošanā, biatlonā un karatē, taču moči patika visvairāk.
– Kad beidzot tika nopirkts labs motocikls, to paši sākām metināt un pilnveidot. Pirmajās sacensībās piedalījāmies 1999. gadā. Par stūrmani kļuva divus gadus jaunākais Jānis, jo viņam bija bail sēdēt blakusvāģī. Taču tagad reizēm arī man paliek jocīgi būt blaķenē, – smejoties atceras Lauris, kas ir kantētājs.
Sportisti ir pārliecināti, ka brāļiem ir vienkāršāk ne tikai sadzīvot, bet arī startēt, jo izveidojusies sapratne pat bez vārdiem, un, ja sirds pilna, var pateikt arī ko skarbāku.
– Abiem braucējiem jājūt vienam otru, citādi tā nav komanda, un ne uz brīdi nedrīkst atslābt. Uzmanība distancē jānotur no pirmā līdz pēdējam brīdim, – stāsta Jānis.
Jautāts, vai viņi ir ekstrēmisti, Jānis atbild: – Nebūt ne. Arī mums ir bail no traumām, un visam ir jānotiek saprāta un riska kontroles robežās. Katras sezonas sākumā visas izjūtas atkal nākas no jauna pārdzīvot.
– Tas ir ekstrēmais sporta veids, kas nav galvojams nevienu brīdi, – sarunā iesaistās arī Arvīds Daiders. – Protams, pierasts ir pie visa, bet, ja gaisā sāk darīt jocīgos trikus, mocis stipri sašķiebjas, tad paliek tā dīvaini. Bez jocīgiem trikiem gan neiztiek neviens kross, bet kaut kā laimējas.
Šobrīd ģimene jau ir pieradusi pie tā, ka pirmajā vietā ir motosports.
– Sākumā mamma nedaudz baidījās, bet tagad jau ir līdzjutējos. Māsu Mārīti gan nav izdevies pret motosportu nedaudz atsildīt. Arī draudzenes pamazām pierod, ka esam sportisti, ka jābrauc uz ārzemēm un ilgu laiku nevaram būt mājās. Taču tagad ir skaidrs – brauksim tik un tā, mūs atrunāt nevarēs, – piebilst Lauris.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 15.12.2007.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto