Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

“Erantes” tipogrāfijā – agrāk un tagad

Redakcija

Autors • 01.02.2013.

“Erantes” tipogrāfijā – agrāk un tagad
Burtu lielums

Poligrāfijas nozare ir dzīvotspējīga, – tiekoties saka SIA "Erante" valdes priekšsēdētājs Jānis Eriņš, atgādinot, ka 5. februārī jau būs paskrējuši 20 gadu, kopš reģistrēta SIA "Erante". Privāttipogrāfija "Erante" uzsāka darbu mazliet vēlāk.
Daudzi jau zina, ka Madonā atrodas SIA "Erante" klientu pieņemšanas birojs, bet struktūrvienība – tipogrāfija "Erante" – darbojas Jēkabpilī.

Klientu pieņemšanas birojā Madonā esam viesojušies vairākas reizes, tāpēc šoreiz, lai iepazītos, kā strādā tipogrāfija "Erante", dodamies uz Jēkabpili. Namā Brīvības ielā 212 pirms "Erantes" laika atradusies valsts tipogrāfija. SIA "Erante" ir šī nama telpu nomnieks un savulaik ieradās veidot jaunu tipogrāfiju tukšās telpās, sākot visu no sākuma.
Izvaicāts par to, kas no pirmajām iekārtām palikušas kopš laika, kad tika uzsākta Jēkabpils tipogrāfijas izveidošana, Jānis Eriņš norāda: – No Madonas laikiem mums ir griezējiekārta, ko atvedām uz Jēkabpili (kalpo vēl šodien). Uzņēmuma sākums jau bija Madonā, Saieta laukumā 2. "Erantes" pamatus lika poligrāfijā pazīstamā Brigita Heršberga, kad 70 kvadrātmetros tika izveidota tipogrāfija. Nepiemērotās telpās strādāja viens iespiedējs un pārvaldniece. Tur bija uzstādīta neliela čehu iespiediekārta, rokas papīra griežamā iekārta, formu kopētājs. Kādreizējo madonieti Intu Reiņikovu, kas ir SIA "Erante" Jēkabpils tipogrāfijas vecākā meistare, pieņēma darbā 1995. gadā. Pirmajā mēnesī "Erantes" apgrozījums bija vairāk nekā 300 latu, bet pirmajā darba gadā – nepilni 14 tūkstoši latu.
Jānis Eriņš ir arī aprēķinājis, ka pa visiem šiem tipogrāfijas darba gadiem ir saražota produkcija par vairāk nekā 1,6 miljoniem latu, kaut apjomi bijuši dažādi.
– Bija tāds laiks, kad papīra malas griezām ar skalpeli. Pašā sākumā mums bija arī iespiedmašīna "Romajor" (tagad gan tās vairs nav). Augstspiedes tehnikā vēl iespiežam biļetes, kam mainās numuri, – par vēstures lieciniekiem ir kas piebilstams arī vecākajai meistarei Intai Reiņikovai. Kā muzeja eksponāts stāv arī fotoiekārta.
– Atceros, kā meklēju kārtīgu iespiediekārtu, un visi uz mani skatījās skeptiski: "Ko tad jūs tur drukāsiet?" Laikam piegādātājs bija iedomājies, ka strādājam 50 kvadrātmetros. Atbrauca, apskatījās mūsu iespējas un mainīja attieksmi, – atmiņās pakavējas Jānis Eriņš.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 01.02.2013.

Autore: IVETA ŠMUGĀ

OĻĢERTA SKUJAS foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px