Iepriekšējā laikraksta numurā jau informējām par Rīgā, Ministru prezidenta zālē notikušo premjera Aigara Kalvīša preses konferenci ar reģionālo laikrakstu pārstāvjiem. Ministru prezidenta saruna ar žurnālistiem sākās, „Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redaktores Ivonnas Plaudes vārdiem runājot, ar „slaveno Cesvaines jautājumu".
Lielāko daļu parāda attiecībā uz jaunuzcelto Cesvaines vidusskolu esam nodzēsuši – gan veicot grozījumus šāgada budžetā, gan paredzot līdzekļus nākamajā gadā. Situācija ir visiem labi zināma – šī skola tika uzcelta bez saskaņošanas ar valdību, visas saistības un risku uzņēmās celtnieki. Valdība nevar vienā mirklī vienam konkrētam objektam atvēlēt vairākus miljonus latu, taču šī problēma nu ir tikpat kā atrisināta, – atzīmēja Aigars Kalvītis. – Parādu, neraugoties uz to, ka valdība nebija uzņēmusies saistības, avārijas režīmā esam noseguši. Ar tām astītēm, kas ir palikušas, cerams, jaunā valdība tiks sekmīgi galā.
– Bet kā ar atvainošanās vārdiem Cesvaines pašvaldības vadītājam Vilnim Špatam? – žurnālisti turpināja tincināt.
– Esmu tos jau publiski paudis dažādos plašsaziņas līdzekļos. Runājot par pašvaldības vadītāju, skaidrs, ja tiek realizēti ar valdību ne līdz galam saskaņoti projekti un uzņemas tik milzīgas saistības, tad aktuāls kļūst jautājums – kas tās uzņemas. Finanšu ministrija, veicot izpēti, secināja, ka Cesvaines pašvaldība uz stabilizāciju nav jāliek, jo tā nav uzņēmusies šādas saistības, – līgumā ir punkts, kurā ir teikts, ka Cesvaines pašvaldība veiktos būvdarbus apmaksās pēc finansējuma saņemšanas, tātad atbildību uzņēmās paši celtnieki.
– Tomēr nav noslēpums, ka, sadalot budžetu un, jo īpaši, veicot budžeta grozījumus, lielāko daļu līdzekļu saņem valdošās koalīcijas paspārnē esošās pašvaldības. Uzskatāms piemērs līdzekļu sadalei pēc partiju piederības principa ir arī atbalstītie pašvaldību investīciju projekti 2008. gadā. Vai ar jūsu atgriešanos Saeimā kaut kas varētu mainīties un līdzekļu sadalē tiktu ieviesti taisnīgāki principi?
– Jāsaka, mēs jau šinī rudenī mēģinājām kaut ko lietas labad darīt. Valdība izveidoja speciālu institūciju – Valsts reģionālās attīstības aģentūru, lai tā izvērtētu pašvaldību investīciju projektus un valdība izlemšanai Saeimā varētu iesniegt aģentūras atbalstītos projektus. Saeima, protams, ir augstāk stāvoša institūcija par valdību, un tās balsojumus ir galīgs. Tas, ka no iesniegtajiem tika atbalstīti apmēram 60 procentu, ir fakts. Acīmredzot, pašvaldību lietu ministrijai vajadzētu uzlabot sadarbību ar Saeimu, lai turpmāk tās pašvaldības, kurām tiek dotas cerības un kas iztur visus kritērijus, finansējumu projektu realizēšanai arī saņemtu. Tā ka tā ir viena problēma, jo nākamā gada budžeta straujās pieņemšanas laikā Saeimas balsojums atšķīrās no tā, ko piedāvāja valdība.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 11.12.2007.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto