– Kādas ir jūsu domas par pamatīgo algu pielikumu valsts uzņēmumu valdes priekšsēdētājiem un valdes locekļiem? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Iļja no Aronas pagasta: – Tautai to nesaprast. Tāds trīskārtīgs vai pat pieckārtīgs algu pielikums ir Latvijas situācijai neatbilstošs. Kādas ir algas strādājošajiem un kādas pensijas pensionāriem, kuri visu mūžu ir sūri strādājuši! Pakalpojumu sniedzēji algas sev nosaka milzīgas un attiecīgi palielina arī tarifus, kuri jāmaksā mums, pārējiem. Nezinu, kur valdība skatās, kāpēc nenosaka „algu griestus".
Madoniete Dzidra: – Nosakot algas, vajadzētu ņemt vērā dzīves līmeni valstī. Varētu vēl algai pielikt 500 latu, bet ne jau tūkstošus. Mūsu valdība vispār nedomā par cilvēkiem. Es biju aizbraukusi pie dēla uz Īriju, kas strādā maizes ceptuvē, un redzēju, kā strādājot tur var nopelnīt. Tur domā par cilvēku, par bērniem. Aizbraucot uz turieni, liekas, ka esi nokļuvis citā pasaulē. Tur autovadītāji gājējus palaiž garām, pasmaida, pamāj ar roku…
Artis no Praulienas: – Tādu pieeju par demokrātisku nenosauksi. Tad jau algas visi palielinātu. Katrā ziņā vismaz man to ir grūti sagremot, laikam esmu par vecu. Esmu par to, lai valsts uzņēmumos tomēr tiktu noteikti „algu griesti", lai tās celtu, kā saka, saprāta robežās. Citādi vieniem nav ko ēst, bet citi var tērēt tūkstoš latu dienā un tad vēl saka, ka par maz.
Vita no Vestienas: – Es laikam piederu pie tiem, kas nesaspringst uz to, ko nevar ietekmēt. Uztraukties vajag par to, ko vari mainīt. Ko dos, ja es pateikšu savu viedokli? Domāju, neko. Tāpēc nav jēgas satraukties.
Gulbenietis Dainis: – Tas nav īsti pareizi. Algu pielikums jau būtu jāvērtē kontekstā ar katra uzņēmuma veikumu. Piemēram, attiecībā uz „Latvijas Dzelzceļu", kas vismaz veic kravu pārvadājumus un kaut ko vēl papildus nopelna, tas ir pieņemamāk. Bet kāpēc alga būtu jāpalielina „Latvijas autoceļu uzturētājam"? Kādus nodokļus maksājam un kādi mums ir ceļi! Algām un arī algu palielinājumam vajadzētu būt samērīgam. V. Dombrovskis par maz kontrolē ministrijas.
Autors: ŽEŅA KOZLOVA