Citās ģimenēs varbūt jau divi, trīs bērni skaitās daudz, bet DACES MADALĀNES kuplajā ģimenē ir astoņas atvases – Kristīne, Uģis, Jānis, Madara, Kārlis, Elīna, Mikus, Marta. Četri vecākie bērni jau ir spēruši patstāvīgus soļus ārpus ģimenes ligzdas, četri vēl mācās Liezēres pamatskolā.
gadi, tūlīt pēc vidusskolas uz gadu aizbrauca uz Vāciju pastrādāt par auklīti, bet atgriezusies tagad studē medicīnu un paralēli strādā. Uģi (22 gadi) un Jāni (21 gads) interesē automehānika, puiši jau strādā, bet Madara (19 gadu) Ērgļu arodvidusskolā apgūst specialitāti "Viesnīcu serviss".
Ģimene dzīvo līvānietē Liezēres pagastā. Daces darbdienas rit Liezēres bibliotēkā, tētis Vairis pa nedēļas vidu strādā Rīgā. Arī katram no bērniem ir savi ikdienas pienākumi, bet visiem viens ceļš ved uz mājām, kur vienmēr kā stipra klints par savējiem stāvēs Dace. Mīļa, sirsnīga un darbīga. Par mammu Daci sauc bērni, bet īpašs stāsts būtu arī par kluba "Teiksma" vadītājas gaitām, ko Liezērē ir novērtējušas ne tikai kluba dalībnieces. Tieši "Teiksmā" radās ierosme rakstīt ieteikuma vēstuli Daci Madalāni izvirzīt nominācijai "Radoša sieviete laukos 2007", jo viņa spēj būt līdere, aizraut līdzi citus. Arī bērni lepojas ar savu mammu, kas pagastā vada tik daudz interesantu un vajadzīgu pasākumu.
– Mēs tev palīdzēsim! – šie bērnu vārdi Dacei Madalānei vienmēr ir jauna spēka avots, pirms atkal pieņemt kādu izaicinājumu un kopā ar kluba "Teiksma" dalībniecēm darīt dzīvi sev un citiem liezēriešiem interesantāku. Aptauja par gada cilvēku un notikumiem Liezērē, pasākums "Mirdzi, zvaigzne!", Kaimiņu dienas – tie ir sieviešu klubiņa "Teiksma" jau par tradīciju kļuvušie pasākumi. Par Mātes dienas svētkiem viņa saka: – Man svētki ir tad, kad visi bērni ir mājās, kad nav ne par vienu ne jāpiedomā, ne jāuztraucas, kad visa lielā ģimene esam kopā.
– Jūsu dzimtā puse ir Liezēre?
– Esmu dzimusi Madonā, mācījusies Madonas 1. vidusskolā, ko 1980. gadā beidzu. Pēc tam iestājos Valmieras profesionāli tehniskajā skolā, kur izmācījos par skaitļošanas operatori. Pēc skolas uzsāku darbu Madonas nodaļā, Sauleskalna filiālē, bet 1982. gadā mani uzaicināja darbā par tehniķi-mežkopi Madonas mežniecībā, kas atrodas Praulienas pagasta "Dzintaros". Liezērē dzīvojam kopš 1991. gada, pa vidu gan audzināju bērnus, gan strādāju, Liezēres mežniecībā veicu grāmatvedes pienākumus.
– Vai jau apprecoties zinājāt, ka ģimenē būs daudz bērnu?
– Parasti viss jau sākas no diviem cilvēkiem. Ar Vairi iepazināmies mežinieku ballē, un manā atmiņā balle bija tik vienreizēja. Pēc diviem gadiem apprecējāmies -1984. gada 21. janvārī, kad laulājāmies Lubānā zagsā, nevis baznīcā. Toreiz par bērnu skaitu neko konkrētu nerunājām, svarīgākais, lai viņi būtu un lai visiem pietiktu mīlestības. Man nekad nav paticis, kad saka – daudzbērnu ģimene, jo tam līdzi nāk tāda kā nievājoša pieskaņa, par laimi, ar to neesmu saskārusies. Vienmēr uzsveru, ka man ir liela ģimene – astoņi bērni un devītais – klubiņš "Teiksma". Esmu uzaugusi piecu bērnu ģimenē, man ir kolosāla māsa un trīs brāļi, un vienmēr esmu novērtējusi to, ka līdzās ir savējie. Arī mums ar Vairi izdevusies liela ģimene, un es ne mirkli nenožēloju, jo, kad paskatos uz saviem bērniem, novērtēju, ka tā ir lielākā bagātība, kas var būt. Var jau būt nez cik daudz naudas, bet pietrūkt tieši tās laimes, ko sniedz bērni. Ja dzīvē nevedas, ko gan dos tūkstoši.
– Pastāstiet par saviem bērniem, kā ir audzināt tik kuplu pulciņu?
– Mans sapnis vēl skolas laikā bija darbs ar bērniem, jo kādreiz vasarās strādāju dārziņos, auklēju un baroju mazos. Lai arī nekļuvu par pedagoģi, man tagad ir pašai sava klase. Izaudzināt astoņus bērnus – tas nav nekas neiespējams. Kaut gan rūpju ir daudz, daudz arī prieka. Četri lielie bērni ir izauguši laukos, viensētā, dzīvojot Praulienas pagasta "Dzintaros", jaunākie četri ir auguši jau savās mājās Liezērē. Mums Praulienā bija laba "liekā vecmāmiņa", kā viņi sauca kaimiņu tanti, palīdzēja trušu vecmamma (tēta mamma) un arī mana mamma, māsa Mārīte.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS.
OĻĢERTA SKUJAS foto