Izrādās, ka ir ēdami pūpēži, ka var cept jaunas porcelāna tintenes, ka arī reti sastopamās rudens taurenes var droši lasīt, ka arī čigānenēm, vistenēm nevajag iet ar līkumu, ka ir ēdamas celmenes, rumpuči u. c., ko izdevās noskaidrot, apmeklējot sēņu izstādi Mārcienā.
Daudziem bija noderīgi iepazīt daudz vairāk ēdamo sēņu, ne tikai tās tradicionālās, ko pazīst visi, – gailenes, baravikas, apšu bekas, sviesta bekas, bērzlapes, alksnenes, vilnīšus, cūcenes. To, ka Mārcienas pagasta pārvaldē 21. un 22. septembrī apskatāmajai sēņu izstādei ir izglītojošs raksturs, zinājām jau iepriekš. Taču to, ka vietējos mežos atrastās sēnes apskatīs tik daudz mārcēniešu un viesu, nevarēja paredzēt pat izstādes rīkotāji.
Sēņu izstāde tapa pēc Mārcienas pagasta pārvaldes un kultūras nama darbinieku iniciatīvas. – Dienu pirms izstādes Mārcienas pagasta pārvalde noorganizēja transportu, lai kopā ar subsidētajiem strādniekiem dotos uz vietējiem mežiem ar groziem, spaiņiem un lasītu visas sēnes pēc kārtas, neiedziļinoties, kuras ir ēdamas, kuras neēdamas. Bija svarīgi salasīt pēc iespējas vairāk sēņu, lai parādītu, cik bagāta ir sēņu pasaule un kā tajā orientēties, lai grozā neieliktu kādu indīgu sēni, bet gan vairāk iepazītu ēdamās, – pastāstīja pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Mālniece, kas arī devās kopā ar sēņotājiem. Mārcēniešu guvums mežā bija visai iespaidīgs, jo izstādei tika sasēņots ap 120 dažāda nosaukuma sēņu. To visu pēc tam palīdzēja sašķirot, noskaidrot sēņu nosaukumus un to izmantošanu vai nelietošanu uzturā viesos uzaicinātā Latvijas Dabas muzeja botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele. – 120 sugu no visa kopējā sēņu daudzuma ir normāls cipars, lai taptu izstāde. Dabas muzejā mums bija vairāk nekā 200 dažādību, bet Latvijā varētu būt ap 4000 sēņu sugu, – skaidroja sēņu speciāliste. Viņa izstādes atklāšanā pastāstīja par sēņu daudzveidību, par mūsu nacionālo hobiju – sēņošanu (rīkojam pat sēņu lasīšanas čempionātus) – un to, kāpēc jāmācās sēnes pazīt (dažas var būt tikai vienreiz ēdamas…).
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 26.09.2012.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto