SARMĪTE ĀBOLA par zobārsti Lubānā sāka strādāt pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem. Šajā laikā viņa ir paspējusi iemantot gan atpazīstamību, gan pacientu cieņu. Viņa bija viena no tām, kam atzinīgus vārdus veltīja arī redakcijas rīkotās telefonakcijas dalībnieki. Arī rajona padomes galvenā speciāliste Gunta Andžāne, raksturojot situāciju zobārstniecības jomā Madonas rajonā, Sarmīti Ābolu minēja kā vienu no labākajām.
Vairāki „Stara" lasītāji, piedaloties redakcijas rīkotajā akcijā, uzsvēra jūsu pieejamību dažu un pat vienas nedēļas laikā.
– Tā kopumā arī ir – katrā ziņā pacientiem ilgāk par divām trim nedēļām nav jāgaida. Aizķeršanās ir vienīgi tad, ja klientam ir īpašas prasības, piemēram, pieņemšanas laiku vēlas tikai deviņos, vienpadsmitos vai kādā citā konkrētā laikā. Taču citādi pie manis var tikt bez pārlieku lielas gaidīšanas. Protams, oficiāli noteiktajā darba laikā.
– Kā jums tas izdodas?
– Situācija Lubānas pusē ir tāda, ka pacientu vairāk nekļūst. Turklāt liela daļa pacientu nāk tikai tad, kad saglābt zobu vairs nav iespējams un tas ir jārauj. Pacienti, protams, ir dažādi – gan tādi, kas zobus pie manis labo gadiem ilgi, gan arī – vēl tikai īsu brīdi. Prom netiek raidīti arī tie, kas ierodas pirmo reizi, un apmēram divu nedēļu laikā pieņemšana tiek nodrošināta arī jaunajiem pacientiem.
– Kāpēc, jūsuprāt, izveidojusies šāda situācija, ka liela daļa pacientu pie zobārsta ierodas stipri novēloti?
– Tas, cik veseli katram ir zobi, pirmām kārtām jau atkarīgs no apziņas – tieši to es gribētu likt visaugstāk. Jāņem vērā, ka bērnu vecāki 50 gadu ir dzīvojuši pavisam citā sistēmā, kad skolas gados viņus gandrīz vai ar varu vilka pie zobārsta. Taču tagad ir citi laiki, kad pašiem vecākiem ir jāseko un jārūpējas, lai bērniem būtu veseli zobi. Dažs ir ļoti izbrīnīts, ka ar varu neviens vairs netiek vests pie zobārsta, bet tas nu būtu jāsaprot, ka tagad par daudz ko jādomā pašiem, kaut gan iespēja pārbaudīt, vai zobi veseli, ir joprojām.
Otrs, kas būtu jāsaprot, – tās naudiņas jau visam nekad nepietiks, tāpēc izdevumi ir rūpīgi jāplāno. Daudzi, kuriem ar līdzekļiem ir tā paknapāk, tā arī dara, saplāno, kurā mēnesī apmeklēs frizieri, kad dosies pie zobārsta utt.
Attiecībā uz skolēniem mūsu rajons ir privileģētā stāvoklī, jo, cik zinu, vairākos citos rajonos VOVAA tikai ar dažiem zobārstiem ir līgums par to, ka visus ar zobu ārstēšanu saistītos izdevumus bērniem vecumā līdz 18 gadiem segs valsts, bet mums tie ir noslēgti ar lielāko daļu.
Tas gan atkarīgs no abām pusēm – gan no VOVAA, gan pašiem zobārstiem, jo viņi var pateikt, ka pacientu pietiek, tāpēc šādus līgumus par skolēnu apkalpošanu neslēgs – ar varu mūsu laikos nevienu nevar piespiest, bet mums laukos tā rīkoties un neslēgt līgumus vienkārši neļauj sirdsapziņa, jo kur citur lai lauku bērni salabo zobus, kur viņi ar sāpošiem zobiem un sapampušiem vaigiem lai dodas, ja ne pie tuvākā zobārsta.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 24.11.2007.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto