Klāt ir svētku diena, kad īpašu uzmanību veltām savām māmiņām un vecmāmiņām.
Katram mums sava mamma – mīļa, laba, nu gluži kā saulīte. Kā pateicību dāvinām viņām ziedus, samīļojam. Bērni skaita dzejolīšus, gatavo dāvaniņas. Visi bērni zina, ka tad, kad mājās ir mamma, ir arī kārtība, miers un ir pavisam droši. Tad nekas ļauns nevar notikt, arī vislielākās ķezas ir atrisināmas. Reizēm gan bērniem liekas, ka mamma ir dusmīga kā pūķis… Bet vai tad tādēļ mazāk mīļa?
Mātes diena ir pavasarī, kad viss apkārt zaļo un plaukst. Priecīgi šie svētki ir kuplu ģimeņu māmiņām, kur bērni aktīvi darbojas, lai sagatavotu pārsteiguma mirkļus ar dažādām rotaļām un spēlēm, kur atbildes ir jādod uz dažādiem jautājumiem: kāpēc mana mamma ir visskaistākā, kāpēc vislabākā, kādi ēdieni viņai garšo u. c.
Katra ģimene citādi atzīmē šo dienu, jo cieņas un mīlestības mātei nekad nevar būt par daudz, mēs vienmēr esam parādā savām mātēm par rūpēm, mīlestību un lielo, grūto darbu – bērnu audzināšanu. Tādēļ atcerēsimies savas māmuļas ar ziedu pušķīti, ar mīļu smaidu vai nelielu dāvaniņu.
Atcerēsimies māmuļas, kuras atdusas kapu kalniņā. Skatoties fotogrāfijas, mācīsim saviem bērniem to stiprumu, to darbīgumu, kas viņām piemitis. Atmiņās pārstaigāsim bērnības takas kopā ar savu māti.
Autore: DAINA GAILE
GUNĀRA OZOLA foto