Liezēres pusē saimniecības „Kalna Meiri” apkārtne ar katru dienu kļūst sakoptāka — šeit, kopš pārnācis no Rīgas uz laukiem, jau gadu saimnieko Mārtiņš Turks —
azartisks un apņēmības pilns jaunais lauksaimnieks.
— 2001. gadā mani vecāki nopirka un restaurēja šo lauku māju. Pēc 10 gadiem izdomājām, ka varētu uz šejieni pārcelties. Vērsos pie Liezēres pagasta lauksaimniecības konsultantes Ļenas Čačkas, lai uzzinātu, ar ko Vidzemes augstienē labāk nodarboties. Zināju, ka šajā pusē zāģē mežus, izplatīta ir piena liellopu audzēšana. Izrādās, ka vēsturiski šeit bijušas aitu vai liellopu ganības. Sadarbībā ar gaļas liellopu audzētāju asociāciju bez jebkādām priekšzināšanām šajā jomā (pēc izglītības esmu vācu valodas tulks) pievērsos gaļas liellopu audzēšanai. Konsultējoties ar asociāciju, izlēmu iepirkt ‘Limuzīnas’ šķirnes liellopus no Vācijas. Šīs šķirnes govīm iespējami procentuāli mazāk sarežģījumu pie atnešanās, un tas bija viens no faktoriem, kas lika izvēlēties tieši ‘Limuzīnas’. Atveda jau grūsnas teles, un šonedēļ sāk dzimt jau otrā paaudze, — ar saimniecības attīstību iepazīstina Mārtiņš Turks.
Saimnieks stāsta, ka pašlaik ganāmpulkā ir 14 zīdītājgovju, 7 teles, kas nākamgad piepulcēsies zīdītājgovīm, un vaislas buļļi.
Ganāmpulks paredzēts vaislai
— Pārsvarā citas Latvijas saimniecības gaļas liellopus eksportē uz Tuvajiem Austrumiem, taču es pirmos buļļus izpārdevu Latvijas saimniecībām kā vaislas dzīvniekus. Patīkamais ir tas, ka man ir gaļas liellopu ganāmpulks, kurā visi lopi paredzēti tālākai dzīvei, vaislai — līdz gaļai nenonāks neviens. Šis ir vaislas ganāmpulks, kas tiek turēts nākamo paaudžu ražošanai — visi no Vācijas atvestie dzīvnieki ir ar ciltsrakstiem, un tiem zināmi pat senču senči, — atklāj Mārtiņš Turks.
Šobrīd domāju, ka ar tagadējo pieredzi saimniekot būtu sācis nedaudz citādāk. Lai gan vēl grūti analizēt pašam sevi, jo neesmu sasniedzis rentabilitāti — pagaidām esmu pusceļā. Ganāmpulks atmaksāsies tad, kad pārdodamo lopu būs vairāk — zvanīs klients un jebkurā laikā varēšu atbildēt — jā, man ir bullis, ko pārdot.
Lopi palīdz paplašināties
— Ar sievu Aiju iepazināmies, studējot Ventspilī, un tā nu esam nonākuši šeit — laukos. Krīzes situācijās nevajag iet ar visiem kopā, kāpt lidmašīnā un lidot prom, bet gan jāpagriežas pret straumi. Bizness laukos ir ļoti ekstensīvs, un vienīgais nosacījums ir — ja vari nopelnīt, tad dzīvosi. Mans moto liek vienmēr atrast kompromisu. Protams, ir ierobežojumi, kur atduries kā pret sienu, un pēc tam grūti saņemties turpināt. Darbojos pilnīgi viens un droši apgalvoju, ka arī ar vairāk lopiem var tikt galā viens cilvēks. Kad citi prasa, kā es to visu spēju, atbildu, ka cilvēki ar divām rokām, divām kājām to dara, un kāpēc lai es nevarētu tāpat. Esmu iepazinis liellopus — tie ir lēni, un arī dzīve ir lēna — tu vari visu iespēt, ja vien strādā laicīgi. Gribēsi, lai dzīvnieki nāk pie cilvēka — laikus jāsāk tos barot no rokas, jānogaida, līdz tie paši pienāks klāt pēc barības. Lopi šeit dzīvo mierā kā Dieva ausī — blakus ir veca baznīciņa, pie viņiem nāku es, dažreiz tos aplūko atbraukušie ciemiņi.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 24.08.2012.
Autore: RITA TURKINA
AGRA VECKALNIŅA foto