Idejas rodas, sēžot pie stūres

1992. gadā Andris Dzenis Aronas pagastā nodibināja lauku saimniecību “Kalnāres”, bet uzņēmumu — SIA “Kalnāres” — 1997. gadā.

Stāstot par sava uzņēmuma — SIA “Kalnāres” — izveidošanas vēsturi, valdes loceklis Andris Dzenis pasmaida: — Viss sākās negribot. Kad sociālisms beidzās, kaut kas bija jādara. Pirms tam strādāju meliorācijā, tolaik bija tāds uzņēmums Madonas PMK 19, un Kusu sauca par melioratoru ciematu. Strādājot par šoferi, iepazinu daudzus meliorācijas objektus, pēc tam — braucu ar kokvedēju mašīnu, jo tolaik, kad daudzi zāģēja mežus, notika intensīva koku vešana, un pārsvarā maršruts veda vienā virzienā — uz Rīgas ostu. Tā nobraukāju līdz 1992. gadam, kad nodibināju zemnieku saimniecību “Kalnāres” ar 8 ha zemes. Tolaik mums bija divas gotiņas, ko turējām savai iztikšanai, jo laukos tā bija pierasts, kaut daudz jāstrādā.

Dīķa rakšanai iegādājas ekskavatoru

Jautāts par to, kādi bija apsvērumi, pirms dibināt uzņēmumu, Andris Dzenis atkal atgriežas pie savas saimniecības: — Saimniecībā “Kalnāres” bijām izdomājuši rakt dīķi. Kad painteresējos par ekskavatora pakalpojumu cenām, sapratu, ka tas būs pārāk dārgi. Naudu, ko samaksātu par pakalpojumiem, pievienoju, lai iegādātos lietotu ekskavatoru. Pēc tam dīķi izraku pats, kā to darīt, laikam biju noskatījies vēl tajā laikā, kad strādāju meliorācijas uzņēmumā. Gribēju izrakt savu dīķi, un izraku arī. Tad arī iedomājos, ka šādi dīķīši taču noderētu daudzās lauku mājās, kur tuvumā nav ūdens. Ar laiku vecais krievu ekskavators palika par lūzni, pat, mežā stāvot, bija aplaupīts. Pamazām vecā vietā tika iegādāta jaunāka tehnika. Meliorācijas veterāni ar tādu “lūžņu” tehniku vēl varēja pastrādāt, bet jaunie grib iet līdzi laikam. Ņēmu kredītu, iegādājos mūsdienīgu tehniku. Tolaik jau vēl nebijām Eiropas Savienībā, arī ES fondu atbalsta nebija. Lai rakstītu projektus, uzskatu, ir jābūt bagātam cilvēkam, jo vispirms jau ir jāiegulda savi līdzekļi, kas nozīmē, ka gribot negribot kredīts bankā ir jāņem un arī jāatmaksā. Neesmu beidzis nekādu uzņēmējdarbības skolu, bet ir nepieciešamā intuīcija, ko un kā labāk vajadzētu darīt, kā rīkoties. Ir jāzina, kādas tendences notiek tirgū. Piemēram, vienā brīdī bijušajā Madonas rajonā kokvedēju bija ļoti daudz, visi izveda apaļkokus. Tagad, šķiet, daudzi ir metušies uz malkas sagatavošanu, ražo kamīnmalku. Tas, ka zemi vajadzēs gan rakt, gan līdzināt, liecina, ka lielāki vai mazāki darbi tomēr notiek. Idejas bieži vien rodas, sēžot pie stūres.

Tehnikai darba pietiek

— Darba mums ir daudz. Sniedzam gan kokvedēju, gan treilera pakalpojumus, gan ekskavatora, buldozera pakalpojumus u. c. Mūsu darba lauks ir gan laukos, gan pilsētās. Rokam dīķus, buldozers izlīdzina vietas, kas nelīdzenas, tīrām grāvjus. Strādājam gan Madonas novadā, gan nesen bija darbs arī Valkas pusē. Tagad jau dīķu un grāvju racēju ir daudz, nav izdevīgi lieli attālumi tehnikas pārbraucieniem, — uzņēmuma darbības virzienus raksturo Andris Dzenis. Labs palīgs ir darbnīcu vadītājs Helmuts Raize, arī meita Sarma Dzene, kas augstskolā ir ieguvusi izglītību lauku tūrismā, strādā SIA “Kalnāres” par komercdirektori. Uzņēmums dod arī darbavietas šoferiem.

Par to, kā ļaudis uzzina par SIA “Kalnāres” pakalpojumiem, uzņēmuma vadītājs stāsta, ka to reklamēšanai viņš izmanto laikrakstu “Stars”, jo tie, kas izvēlēsies pakalpojumus, taču nebūs no Rīgas. Izvaicāts par šīs vasaras darbiem, uzņēmuma vadītājs saka, ka ir gan jārok dīķi, gan jālīdzina teritorijas. Šovasar lietus ir lijis pietiekami daudz, zeme ir izmirkusi, un nereti gadās, ka tehnika iegrimst. Nupat tā bija, līdzinot dīķa malas lauku īpašumā Bērzaunes pagastā. — Esam atkarīgi no laikapstākļiem, un, ja līst lietus, ir grūti. Ziemā, ja nesasalst zeme, nevar no meža izvest kokus, — secina saimnieks.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.08.2012.

Autore: IVETA ŠMUGĀ