Koncertu izdzīvo pozitīvās emocijās

Spītējot rudenīgi drēgnajam vakaram, projekta noslēguma pasākums izvērtās spilgts, krāsains un neaizmirstams visiem klātesošajiem. Atbilstīgi koncertuzveduma nosaukumam, tas tika veidots visās varavīksnes krāsās: ar sarkano krāsu tika izdejota enerģija, ar oranžo krāsu — dziedāts par draudzību, ar dzelteno krāsu visi izstaroja prieku, ar zaļo krāsu pasākums piepildījās ar harmoniju, ar gaiši zilo krāsu dalībnieki sapņoja, mieru baudīja ar zilo krāsu, savukārt violetā krāsa atklāja mākslinieciskos talantus.

Bērni un jaunieši, kas satikās projekta abās nedēļās, atrādīja savas prasmes dziedāšanā, apgūtos deju soļus, attīstīto mūzikas instrumentu spēli, demonstrēja pašu modelētos tērpus improvizētā modes skatē, kā arī izrādīja pašu veidotos mākslas darbus un zīmējumus.

— Viss notika tieši tā, kā iecerēts. Bērni bija malači. Mēs, grupa „Tumsa”, bijām pavadošais sastāvs, kas aizpildīja pauzes, kamēr bērni atpūtās vai gatavojās nākamajam priekšnesumam. Bez bērniem koncertu nevarētu izveidot, jo tas bija kā atskaite mūsu padarītajam darbam — mēs varam maz, bet bērni var daudz, — gandarījumu pēc koncerta neslēpa Valters Frīdenbergs, grupas „Tumsa” solists un viens no projekta vadītājiem.

Madoniete Liene Bērzupe, kas piedalījās projektā „Manas brīvdienas”, atzina, ka bijis ļoti forši: — Iemācījos daudz jauna, sevišķi dejas. Lielākais nometnes ieguvums ir daudzi jaunie draugi un jauki pavadītais laiks. Līdz šim nevienā nometnē nebiju piedalījusies, bet šī iepatikās tik ļoti, ka nākamgad noteikti piedalīšos atkal.

— Esmu patīkami pārsteigta par to, ar kādu degsmi bērni darbojās, cik ļoti viņi sadraudzējās un cik labi bērniem izdevās sagatavot tik daudz priekšnesumu, ja ņem vērā to, ka viņi mācījās tikai nedēļu. Mums galvenais bija panākt nevis stīvu filharmonijas zāles atmosfēru, bet gan lai visi ir draudzīgi, dzied, dejo. Savu mērķi panācām — bērni iekustējās un pat, ja paši neuzstājās, maliņā sāka dejot līdzi, — pārliecību pauda koncertuzveduma režisore Ivetta Jakovļeva.

Ivetta turpināja: — Šī nometne man bija jaunums, jo pagājušajā gadā projektā nebiju iesaistījusies. Bērni nometnē varēja brīvi atraisīties un attīstīt savus talantus. Parasti ir tā — ja bērns negrib dziedāt vai dejot, tad viņš šo nodarbību neapmeklē. Šoreiz, pie mums, viņiem visiem bija jādarbojas kopā. Bija puiši, kas pašā sākumā teica, ka negrib dejot, jo viņiem nepatīk, bet vēlāk atmiņu ugunskuros sacīja, ka viņiem patika dejošana. Vairākas meitenes sacīja, ka pirms tam mācījušās mūzikas skolā, taču tagad atklājušas arī deju pasauli un, atgriezušās mājās, noteikti iestāsies kādā deju kolektīvā. Uzskatu, ka šis ir lielākais ieguvums — bērni ir paplašinājuši savu redzesloku.

Taujāta, kā veicās ar gaišzilā lietussarga meklējumiem, režisore pastāstīja, ka lietussargs atrasts — to aizdevusi pils darbinieces meitiņa.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.08.2012.

Autore: RITA TURKINA